Visvairāk pozitīvi noskaņoti bijuši zemnieki (42,7%), vadītāji (28,8%), pensionāri (19,9%). Atbilžu variantu "nav dzirdējis par tādu" biežāk minējuši gados jaunāki respondenti, aptaujātie ar pamatizglītību, krievu valodā runājošie, nepilsoņi, strādnieki, bezdarbnieki, aptaujātie ar zemiem ienākumiem. Pēc politiķu domām - jo mazāk sabiedrība zina par specdienestu un tā vadītāja darbu, jo labāk tie strādā. Nacionālās drošības komisijas pārstāve Linda Mūrniece (JL) laikrakstam uzsvērusi: lai izvērtētu SAB vadītāja darbu, pilnvērtīga informācija ir tikai tiem, kam ir pielaide valsts noslēpumam - Saeimas deputātiem, Nacionālās Drošības padomes un Nacionālās drošības komisijas locekļiem, Ministru kabineta pārstāvjiem, kā arī atsevišķu iestāžu pārstāvjiem, ar kuriem SAB sadarbojas un kam ir šīs pielaides. Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) uzsvēra, ka "dažkārt pat tie, kas komentē šo iestāžu darbu, ļoti maz apjēdz, kas viņiem jāveic." Kā zināms, J.Kažociņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada maijā. Lai gan iepriekš premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) izteicās, ka skaidrībai par SAB vadību jābūt marta vidū, visticamāk, lēmums par šo jutīgo jautājumu šomēnes tomēr vēl netiks pieņemts. Līdz ar to arī balsojums Saeimā agrāk par aprīli nevarētu būt.
40% iedzīvotāju nekad nav dzirdējuši Kažociņa vārdu
39,9% Latvijas iedzīvotāju nemaz nav dzirdējuši Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa vārdu, bet 30,2% aptaujāto nezina, kā vērtēt viņa darbu, secināts aptaujā, kuru pēc "Neatkarīgās" pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Pozitīvi J.Kažociņa darbu novērtēja 16,7%, ļoti pozitīvi – 2%, negatīvi – 8,4%, bet ļoti negatīvi – 2,8% aptaujāto.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.