Āboltiņa: absurda teātris ap Satversmes grozījumiem

To, kas pašlaik notiek Saeimā ap Satversmes grozījumiem, es nosauktu par absurda teātri valdošās koalīcijas izpildījumā.Nedaudz vēstures Iemesli grozījumiem Satversmē ir meklējami pavisam nesenā pagātnē — valdošās koalīcijas aizvien ciniskākā attieksme pret tautu un nerēķināšanās ar tās viedokli noveda gan pie lietussargu revolūcijas, gan pie referenduma šā gada 2.augustā, kurā 40% vēlētāju skaidri pateica politiķiem — mēs vēlamies pārmaiņas, mēs vēlamies tiesības rosināt Saeimas atlaišanu! Jau 2.augusta pēcpusdienā gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot TB/LNNK, apņēmās virzīt Satversmē grozījumus, kas šādas tiesības tautai arī reāli paredzētu. Saeimas apakškomisijas izveide bija publiski paustās apņemšanās loģisks rezultāts. Tā bija arī nepieciešama, lai realizētu Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas, kas tika iesniegtas parlamentam 3.jūnijā un 6.augustā. "Jāatzīst, ka parlamenta priekšlaicīgas atlaišanas regulējums ir parlamentārajā demokrātijā nepieciešams un atzīts konstitucionāls mehānisms. Šāda mehānisma rezultātā tiek panākts jauns, situācijai atbilstošāks un tautas aktuālo gribu precīzāk izsakošs parlamenta sastāvs," teikts prezidenta ierosinājumā. Arī Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā norādījusi, ka parlaments ir nevis suverēns, bet tautas pārstāvības orgāns un nevar pastāvēt parlamenta absolūtas un neierobežotas tiesības darboties, ignorējot tautas augstākās intereses. Tieši tādēļ tautas tiesības atlaist Saeimu un panākt tās priekšlaicīgas vēlēšanas būtu tiešās demokrātijas papildu elements. Eksperti arī norāda — ir svarīgi, lai Satversmes normas nebūtu tikai deklaratīvas, kā arī lai tās nevarētu izmantot citiem mērķiem, nevis nopietnas parlamentāras krīzes pārvarēšanai. Tāpēc pirms referenduma viskarstākās diskusijas un krasākās iebildes bija tieši par kvorumu — kāds ir minimālais vēlētāju skaits, kas varētu izlemt par nepieciešamību atlaist Saeimu pirms termiņa. Pēc referenduma premjers Ivars Godmanis publiski atzina, ka viņa pārstāvētā partija "(..) respektējot Latvijas pilsoņu viedokli", un norādīja, ka "būtu jādiskutē par iespējamiem grozījumiem Satversmē (..) Tajā pašā laikā šādām tiesībām jābūt tikai tādai pilsoņu daļai, kas ir piedalījušās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, iespējamā referendumā nobalsojot vairākumam no šī skaita" ( LETA, 3.VIII). Līdzīgu viedokli, pēc būtības atbalstot grozījumus Satversmē, izteica arī pārējie valdošās koalīcijas pārstāvji, piemēram, Augusts Brigmanis (ZZS) un Māris Kučinskis (TP). Apakškomisijas darbs Pēc šiem paziņojumiem un ar pārliecību, ka vismaz šoreiz valdošās koalīcijas politiķu solījumi saskanēs ar darbiem, uzņēmos vadīt apakškomisijas darbu. Turklāt Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Satversmes grozījumu izstrādi nosauca par svarīgāko rudens sesijā veicamo darbu. Pēc divarpus mēnešiem apakškomisija ir panākusi vienošanos virknē jautājumu. 1. Lai ierosinātu referendumu, jāsavāc 10 000 vēlētāju parakstu, kurus nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet tā savukārt organizē vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu. 2. Tautai nav nepieciešami īpaši priekšnoteikumi, lai rosinātu Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. 3. Ierosinājums atlaist Saeimu nevar saturēt citus noteikumus (piemēram, pasludināt Saeimu par noziedzīgu). 4. Saeima nelems par sevis atlaišanu ne tad, kad to rosina tauta, ne pati pēc savas iniciatīvas. 5. Saeimas atlaišana nav rosināma Saeimas darbības pirmajā un pēdējā gadā. 6. Grozījumi neattiektos uz šo Saeimu.Absurda teātra sākums Kāpēc tad vēl joprojām nav gatavas redakcijas, par kuru Saeima varētu balsot? Izskaidrojums tam ir vienkāršs. Pašreiz koalīcijas politiķiem ir pavisam cita nostāja par nepieciešamo kvorumu referendumā. Valdošās koalīcijas politiķi tagad uzskata, ka kvorumam jābūt pusei no balsstiesīgajiem jeb vairāk nekā 700 tūkstošiem. Viedokļa maiņai seko arī pārmetumi opozīcijai, ka tā kavē darbu, stūrgalvīgi paliekot pie sava uzskata par kvoruma lielumu. Kāda tad ir opozīcijas stūrgalvīgā pozīcija? Tā pati, par kuru iestājās Godmanis, Brigmanis & Co dienu pēc referenduma. Tā pati, kuru kā labāko risinājumu iesaka Konstitucionālo tiesību komisija — vairāk nekā puse no vēlētājiem, kas ievēlējuši konkrēto parlamentu (attiecībā uz 9.Saeimu — vairāk nekā 450 tūkstoši vēlētāju). Vai strupceļš? Uzskatu, ka pagaidām nē, jo vēl nav skatītas kompromisa versijas, par kurām atbildes no Saeimas frakcijām ceru sagaidīt nedēļas laikā. Kompromisam šoreiz ir liela nozīme, jo jebkuram grozījumam Satversmē nepieciešams 2/3 deputātu atbalsts. Taču ir vēl kāda nianse, kas vārdiskajās cīņās ap kvorumu palikusi otrā plānā. Prezidenta Saeimai iesniegtā iniciatīva pēc būtības satur divus ierosinājumus — piešķirt tiesības tautai un piešķirt tiesības arī prezidentam, neapdraudot viņa palikšanu amatā, iniciēt Saeimas atlaišanu. Arī Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā uzsver — ja Saeima izšķiras par šādu variantu, būtu vēlams mainīt pašlaik Satversmē spēkā esošo regulējumu attiecībā uz Valsts prezidentam paredzētajām tiesībām. Spēkā esošais mehānisms atzīstams par neefektīvu un nelīdzsvarotu. Tautas tiesībām iniciēt pirmstermiņa vēlēšanas vismaz deklaratīvi piekrīt gandrīz visi (izņemot TB/LNNK), taču otrajā jautājumā vienprātības nav. Prezidenta iniciatīvu gatavi ņemt vērā un realizēt tikai Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Savienība citai politikai (kopā 22 balsis Saeimā), bet Tautas partija par to ir tikai piekritusi runāt. Šeit nelīdz ekspertu viedokļi, ka tik neefektīva mehānisma nav nevienā pasaules valstī, ka mums pašlaik nav iespēju pietiekami operatīvi risināt nopietnas parlamentārās krīzes. Viss prezidenta rokās Šodien visas Saeimas partijas paudīs viedokli Valsts prezidentam par Satversmes grozījumu gaitu Saeimā. Varbūt tad arī dzirdēsim patiesos iemeslus par dīvaino un mainīgo koalīcijas partiju viedokli. Bet varbūt skaidrojums ir pavisam vienkāršs — nevēlēšanās pieļaut šādu grozījumu iestrādāšanu Satversmē, procesu maksimāli novilcinot un padarot to par absurda teātri? Tā taču ir vieglāk! Varētu turpināt par sabiedrību un tautu atcerēties tikai reizi četros gados, "mazliet" painterpretēt likumus par pozitīvisma kampaņām un atkal — uz priekšu savu partiju saimnieku interešu īstenošanā! Lai darbs virzītos uz priekšu, esmu lūgusi Saeimas frakcijas vēlreiz rakstiski apstiprināt vēlmi izstrādāt grozījumus, kas dotu tautai reālas tiesības rosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, un piedāvājusi apsvērt kompromisa iespējas attiecībā uz nepieciešamo kvorumu referendumam. Uz līdzīgiem jautājumiem šodien atbildes vēlēsies saņemt prezidents. No valdošo partiju atbildēm būs atkarīgs, vai tuvākajā laikā dienasgaismu ieraudzīs reāli Satversmes grozījumi, par ko spriest un balsot. Ja nē — Valsts prezidentam būtu jārīkojas, lai reiz pārtrauktu šo absurda teātri ap Satversmes grozījumiem.