Ādažos atvērs grāmatu “Alberts Kauls. Triumfā un traģismā”

Uz Alberta Kaula vadīto agrofirma Ādaži cilvēki tiecās,sliņķiem un slaistiem tur nebija vieta. No kangaru vadītās valsts cilvēki masveidā bēg. Es, lepojos ar to,ka man bija tas gods kopā ar Albertu Kaulu un citiem spēcīgiem lauksaimniekiem cīnīties pret lauksaimniecības un lauku sagrāvi.

Alberts Kauls,viennozīmīgi Latvijas tautas varonis,kas kopā ar daudziem lauksaimniekiem drosmīgi cīnījās pret ekonomiski nepamatoto zemes reformu.Jau 90.gadu sākumā precīzi paredzēja,kas notiks Latvijas laukos,ja šāda zemes reforma tiks īstenota. Alberts Kauls,uz saimniecība Ādaži piemēru centās parādīt,kā jāpārveido kolhozi un agrofirmas atbilstoši jaunajiem brīvā tirgus nosacījumiem.Ādaži tika pārveidoti par spēcīgām konkurētspēcīgām saimniecībām. Diemžēl pie varas Latvijā nonāca paputējušu kolhozu bijušie priekšēdētāji un citi populisti.

Ko tad Kauls interfrontē bija pazaudējis, ka pēc tam televizorā bija jāraud, sev pelnus uz galvas kaisot? Pokazuhas saimniecība, Potjomkina sādža. Kāda Ādažos bija piena pašizmaksa, to vispirms pajautājiet.

Man Kaula kungs paliks atmiņā kā cilvēks, kas sponsorēja un izdeva (sadarbībā ar bijušo VDK darboni Pēteri Lauvu) Ādolfa Hitlera sacerējumu "Mana cīņa". Grāmata gan no tirdzniecības tika izņemta, tomēr Kaula kungs vienā intervijā paguva pateikt, ka no Hitlera uzskatiem daudz ko varot mācīties. Kaula kungam bija arī labi sakari ar daudzus pasaules specdienestus interesējošo miljardieri, kādreizējo LU prorektoru Grigoriju Lučanski.

Vai tapt nopirktam, ir lepnums? Ja tā, Spārīsa kungs, tad lai lepojamies par savu saeimu un tai pietuvinātajiem...Un, ja esat tas pats Spārītis mākslas zinātnieks, tad atļaujiet Jums pateikt publiskuFUI. Pirms pāris gadiem augstskolai kurā es strādāju, Jūs uzrakstījāt lecīgu, melīgu un nepatiesu vērtējumu par bibliotēkas stāvokli. Un to mēs, visi darbiniekii zinājām, - Jūs bibliotēkai nebijāt pat tuvojies. Laikam esat tik pat pērkams, kā Kauls. Strādājat uz pasūtījuma. Un ar devīzi: kto boļshe zaplaķit.

Runa ir gan par laiku, kad Ādažus dažnedažādos veidos subsidēja, lai parādītu depokrātiskajai pasaulei, kā dzīvo padomjijā, gan arī par barikāžu Janvāri, kad A. Kauls pūta vienā taurē ar "Latvijas glābējiem", ko vadīja Rubiks, un vēlāk - ar jauki slaveno Zīgeristu. Jā, taisnība Spārītim ir vienā ziņā: zaudēt dēlus ikvienam ir bezgala smagi. Taču šis zaudējums nav indulģence pārējam.

Padomijā mums ar Lietuvu bija pavisam līdzīgs liktenis. Atšķirība bija tajā, ka mums bija vosi un pelšes, bet Lietuvā tādi "kolaboracionisti" kā Kauls bija visos augstākajos amatos. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Kaula patiesās spējas apstiprinājās brīvā tirgus apstākļos - > kur ir superīgie rezultāti, darbojoties vienādos noteikumos? - SKATIES uz notikumiem ap PAREX banku, varbūt pieleks, kam bija domāta pasaciņa par vienādajiem noteikumiem, Vašingtonas konsesu, neo-liberālismu u.c. bla-bla-bla - mācies no kundziņiem jebšu paliec 'jefiņos' !

Tikai nevajag!!!

Esmu vīlies jūsos, likās cietāka maluma vīrs esiet. Tā ir veca metode - mākslīgi stutēt kādu atsevišķu vienību,l ai pārējiem mazinātu argumentāciju kliedzošām aplamībām. Tieši šo metodi izmantoja bankrotējušās valdošās partijas, nopērkot ierēdņu armiju ar uzpūstām algām. Attopieties, Spārīti! Kaula patiesās spējas apstiprinājās brīvā tirgus apstākļos - > kur ir superīgie rezultāti, darbojoties vienādos noteikumos?

Kauls bija liela, sarežģīta personība, diktatoriska. Saku viņam paldies par to darbu, kas veicināja izaugsmi un deva Ādažniekiem iespēju uz to. Tikai nevajag radīt elkus un nevajag noniecināt. Visām medaļām ir divas puses un abas nemirdz vienādi. Ar šīm diskusijām vakardienu nemainīsiet, lai gan Kauls bija sacijis, ka dauz ko būtu darījis savādāk. Lai vērtētu grāmatu, tā jāizlasa.

Josifs Kukelis bija Ādažu varenības pamatlicējs un uzbūvētājs. Jau uz nāves gulta esot, Kukelis, lika sevi uz nestavām aiznest uz jaunās skolas atklāšanu. Viņš to gribēja redzēt. Bez tam Josifs Kukelis bija demokrāts un viņa kabineta durvis vienmēr stāvēja vaļa visiem. Viņa varēšana balstījās uz frontes biedra Mašerova, Baltkrivijas pirmā sekretāra,, politbiroja locekļa draudzību. Tikmēr Kauls bija liels kungs un no demokrātijas viņa laikā Ādažos nebija ne smakas. Kauls prasti izmantoja Kukeļa uzcelto māju ērtai dzīvošanai pa kungu modei. Es tur daudzas reizes esmu bijis un savām acīm redzējis kas un kā. Man ir aizdomas, ka grāmatā daudz kas būs samelots.

Interesants izdevums tas 'Padomju Latvija' 1977.g. izdotais - skat, kolhoza ''Lāčplēsis'' priekšsēdētājs Sociālistiskā Darba Varonis Edgars Kauliņš, kolhoza 'Nākotne ' pr-ājs Arturs Čikste ( laikam jau leģendai par K.Ulmaņa veiksmīgo darbu/gaitām Urālu kolchozā bija kāds reāls pamats ? ). Šķirstu tālāk - 1977.g. godātie cilvēki Latvijā - zvejnieku kolhoza '' Uzvara '' brigadieris Aleksandrs Bumbieris, Latvijas PSR Tautas mākslinieks diriģents Imants Kokars...utt..utml. - UN KUR 1977.g. bija šodienas ekonomikas '' brīnumdari'' - slavenās tirgus ''neredzamās'' rokas spekulanti, gaisa tirgotāji u.c. ? Kāpēc padomju varas gados tiem bija jāslēpjas pagrīdē - EKSTRASENS nevar savā stikla lodē tos pagātnes notikumus labāk saredzēt ?

KAS tie bij' cilvēkiem, kas kādā 1977.g. tika slavēti par paveikto ? Skatos krāsainu izdevumu Padomju Latvija - revolūcijas ainas, padomju karavīri, o - PSKP XXV kongresa delegāti (39-lpp.): Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas šķiedrētāja, Jelgavas pārvietojamās mehanizētās kolonnas ekskvatora vecākais mašīnists, ražošanas apvienības 'Sarkanais rīts' krāsotāja..utt..utml - UN NEVIENA bārmeņa, baņķiera vai nekustamo īpašumu tirgotāja... - nu kādu tādu ''paradīzi'' varēja uzcelt reālu materiālo vērtību ražotāji un pakalpojumu sniedzēji ? ''Tumsonība'' - salīdzinot ar šodienas virtuālo ''vērtību'' - burbuļu pūšanas laiku iespējām - skat, 'Melnais Gailis/Bostonietis' vēl papildus miljonus dabūjis ar vienu datota klaviatūras klikšķi. Tie ir īstie 4. maija sistēmas mūslaiku '' varoņi'' - kampēji, buldozeri u.c. 'zvēri', kam tagad attīstības laiku nodrošina liberālisms un demokrātija ??