Aivars Ozoliņš: Balasts
Šo ļaužu spēja strādāt jebkādos un vairākos amatos reizē diezin vai liecina par universālu kompetenci, kur nu vēl par konkurētspēju privātajā sektorā. Kurš privāts uzņēmums maksātu tādam "zaļo zemnieku" Kārlim Boldiševicam 172 tūkstošus latu gadā, ko viņš pērn saņēmis piecos valsts uzņēmumos? Vai 88 tūkstošus TB/LNNK vecajai mēbelei Jānim Straumem jeb Batjkam? Pat "mācītājs" Ainārs Šlesers, ja nodarbotos nevis ar valsts slaukšanas, bet gan tiešām privātu biznesu (piemēram, trenūzeņu ražošanu un košleņu tirdzniecību), diezin vai maksātu 90 tūkstošus gadā Jānim Maršānam, kas viņa intereses pērn pārstāvējis piecos valsts amatos, gandrīz tikpat Latvijas slavenākā maluzvejnieka titula pretendentam Laurim Dripem, kas to darīja trīs amatos, 113 tūkstošus lidošanas dižmenedžerim Krišjānim Peteram vai 133 tūkstošus Dainim Liepiņam par pieciem amatiem Satiksmes ministrijā uzbarotajā "astoņkājī". Bet kopumā Šlesera cilvēku uzturēšana valstij pērn izmaksājusi gandrīz 850 tūkstošus latu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.