Finanšu ministra Ata Slaktera (TP) sacītais, ka budžeta deficīts nu ir pieci procenti jeb 820 miljoni latu, ir gana biedējošs atgādinājums, kādu bedri valstij izrakusi viņa partijas biedra premjerministra Aigara Kalvīša valdība savos "treknajos gados". Taču triju sekretariātu likvidēšana, pareizāk, pievienošana ministrijām būs tikai saujiņa šajā bedrē. Tieši tāpat kā fiktīvā ministriju štatu samazināšana, likvidējot vakantās vietas vai atlaižot sētniekus un apkopējas, par ko sašutis Slakteris. Protams, ka šos mākslīgos amatus vispār nevajadzēja radīt, tāpēc var arī likvidēt. Un jāsāk ar bērnu ministriju, kas līdz 2004.gadam arī bija tikai Šlesera partijai portfeļa labad izdomāts sekretariāts, bet kā ministrija aprij vairāk naudas nekā jebkurš sekretariāts, kaut gan ar tās darbu, vismaz to, ko lēnīgi muļļā ministrs Baštiks, noteikti tiktu galā viens departaments Labklājības ministrijā. Tomēr - nē, Šlesers acīmredzot būtu gatavs atteikties tikai no integrācijas lietu sekretariāta, kura vadītājs Oskars Kastēns ar savu pleiboja dzīvesveidu pārāk uzkrītoši atgādina par "mācītāju" partijas liekulību. Taču, ja no Kastēna mazāk jēgas nekā no sētnieka, tad šim sekretariātam gan vienīgajam būtu jēga, ņemot vērā sabiedrības sašķeltību. (Tikai, protams, ne jau šīs partijas vadībā, kura, ja nu ko vispār integrē bez naudas plūsmām, tad vienīgi baznīcu valstī.) Bet elektroniskās pārvaldes lietu sekretariāta vietā var būt departaments Satiksmes ministrijā, ES finanses var pārvaldīt Finanšu ministrija. Taču valdības koalīcijas partiju nomenklatūrā tas nozīmē, ka Šlesera ministrija atņem portfeli ZZS, savukārt Slakteris - TB/LNNK. "Zaļais zemnieks" Brigmanis jau sūdzas, ka tas būšot "populisms", un populistiski stāsta, ka būtu jau gan ar mieru atdot vienu pusministra portfeli, ja tas palīdzētu palielināt algas skolotājiem vai medicīnas darbiniekiem. Taču arī sekretariātu likvidācijas darbu pamatojumam Slaktera sacītais, ka "populisma laiks ir aiz muguras", izklausās pēc atzīšanās populismā līdz šim un populisma apsolījuma turpmāk. Valstī droši vien "nav viena avota, kam noņemot līdzekļus, varētu ietaupīt 820 miljonu", kā teic ministrs. Taču, nemaz neminot valsts iestāžu uzpūstos štatus un ierēdņu nenormāli augošās algas, tāds Latvijas pastnieks Šlesers ministra amatā vai digitālais miskastnieks Šķēle ierindas biedra statusā nodara nesalīdzināmi lielākus zaudējumus valstij nekā visi sekretariāti kopā. Kamēr valsts paliek šīs politbiznesmeņu korporācijas īpašnieku peļņas neaizskarams avots, Slaktera teiktajam - "ja Latvijas valsts rīkosies atbildīgi, tā neizputēs" - nav seguma. Nopietnus pasākumus pašu bezatbildīgās dzīrošanas veicinātā budžeta cauruma aizlāpīšanai neredzam, ja par šādu pasākumu neuzskatām Finanšu ministrijas karoga iesvētīšanu Doma baznīcā trešdien. Bet taupības pasākumu imitēšanas rituālu mērķis ir vai nu acu aizmālēšana, vai nu grēkāžu atrašana, vai nu gatavošanās budžeta likuma izgāšanai un līdz ar to valdības gāšanai, lai tad var ar Šlesera svētību sākt glābt valsti no izputēšanas viedajā TP vadībā.
Aivars Ozoliņš: Budžeta rituāli
Tautas partijas satrakošanās likvidēt īpašo uzdevumu sekretariātus, kam piebalso arī Latvijas Pirmās partijas īpašnieks Ainārs Šlesers, ir neparasta rīcība šai koalīcijai, kurai amatu sadalījums starp savējiem ir svēta lieta. Šos sekretariātus taču radīja tieši tādēļ, lai valdības partijām tiek ērtai dzīvošanai vajadzīgais portfeļu un pusportfeļu skaits.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.