Aivars Ozoliņš: Cita politika?

Aigara Štokenberga un Arta Pabrika Sabiedrība citai politikai, kas viskategoriskāk prasa Saeimas ārkārtas vēlēšanas, piekopj politiku, kura pat šādu vēlēšanu atbalstītājiem var likt šaubīties par to nepieciešamību.

Lielākā problēma ar šo kungu politisko projektu ir divkosības pieskaņa gan runās, gan darbos. Bijušais Kalvīša valdības ekonomikas ministrs Štokenbergs, kas ir līdzatbildīgs par "trekno gadu" inflācijas un nekustamo īpašumu burbuļa neapkarošanu un pats no šā burbuļa labi nopelnījis, prot pastāstīt, kāpēc viņam tagad rūp tieši pensionāru problēmas. Taču Godmaņa valdības krišana un nepieciešamība veidot jaunu ir patiesības brīdis arī šai partijai.

SCP gan parakstīja triju opozīcijas partiju vienošanos par kopīgu rīcību valdības veidošanā, taču tūlīt izvirzīja arī tādas prasības, ar kurām pati sevi diskvalificē no dalības jebkādā valdībā. Proti, "novirzīt būtisku daļu starptautiskā aizdevuma līdzekļu uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai Latvijā" nozīmētu pārkāpt ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju panāktā 7,5 miljardu eiro aizdevuma nosacījumus un līdz ar to apturēt šīs naudas ienākšanu Latvijā — to nedabūtu ne tikai SCP piesauktās nozares, bet arī pensionāri un valsts sektorā strādājošie, kuriem šis aizdevums nodrošina iespēju turpināt saņemt algas un pensijas.

Nav jau tā, ka šie politiķi patiesi vēlētu Latvijai ekonomikas katastrofu. Tas, ko viņi vēlas, ir tikai Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kamēr pašu "reitings" ir relatīvi augsts. Iesaistīšanās jebkādā valdībā nozīmētu tā krišanos — jo jebkādai valdībai būs jāpilda aizdevuma nosacījumi, kas nozīmēs vēl sāpīgāku budžeta izdevumu samazināšanu. Turklāt, ja Štokenbergs un Pabriks noliktu Saeimas deputātu mandātus un ietu strādāt valdībā, viņu vietā nāktu divi deputāti no Tautas partijas saraksta. Tā ir problēma abu kungu partijai, taču diezin vai pietiekams iemesls ārkārtas vēlēšanām. Bet "cita politika", ko prasa sabiedrība, būtu pirmām kārtām godīga politika.