Aivars Ozoliņš: Citā veidā par Loskutovu

Daudzi gribētu, lai viņiem šis darbs nebūtu ļauts. Tomēr izskatās, ka šis ir stāsts par priekšnieku, kas ir paļāvies uz padoto godaprātu, no vienas puses, nav devis viņiem politiskus uzdevumus, nav licis gūt viņam vai viņa "sponsoriem" vajadzīgo rezultātu un ir ļāvis rīkoties cēla mērķa labā, uzskatīdams, ka viņam padotie tieši tā rīkosies. Taču no otras puses aizmirsis, ka par viņa padotajiem un to, ko tie dara, galu galā atbild viņš pats. Izskatās, ka Loskutovs tiešām bija "ugunsmūris" pret korumpētu politiķu centieniem ietekmēt un neitralizēt biroja vēršanos arī pret viņiem, tomēr neizdarīja visu, lai būtu tiešām "ugunsmūris", proti, lai viņa vadītā iestāde būtu nevainojama. Šķiet, ka izpalika līdzsvars starp uzticēšanos un vadīšanu. Loskutovs uzskata, ka kratīšanās izņemtā naudas zādzība no KNAB seifa varētu būt provokācija. Valdošās koalīcijas politiķu līksmošana par notikušo pati par sevi nav apstiprinājums šim pieņēmumam. Tomēr bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis, kuram nācās atkāpties no amata pēc acīmredzami politiska mēģinājuma izrēķināties ar Loskutovu, jau ir paguvis pateikt, ka KNAB priekšnieks esot krimināli atbildīgs, ne tikai ar savu amatu. Skaidri jāpasaka, ka Loskutova atstādināšanas mēģinājums pērnruden un šogad atklātais gadījums ar naudas iespējamo nozagšanu viņa vadītājā iestādē ir divas nesalīdzināmas lietas. Pirmajā gadījumā redzējām valdošās kliķes nepārprotamu mēģinājumu steigā un bez argumentiem izrēķināties ar korupcijas apkarotāju; pašlaik redzam rūpīgu pārbaudi, pēc kuras būs pamats pieņemt lēmumu. Loskutovs, kā jebkura amatpersona, nav ārpus likuma. Taču pērn Kalvītis un viņa TP vadītā koalīcijas, vērsdamies pret tiesiskai valstij tik svarīgas iestādes vadītāju, centās likumus un tiesiskumu sabradāt zem savu interešu zābakiem. KNAB bija prasījis premjerministra partijai atmaksāt priekšvēlēšanu izdevumu milzu pārtēriņu; bija aizturējis Ventspils mēru Aivaru Lembergu; tiesas stadijā, kā tolaik šķita, bija ievadīta tā dēvētā digitalizācijas lieta, ko daži saista ar TP partijas ierindas biedru Andri Šķēli. Kalvītis rīkojās kā kalēja āmurs, bliezdams pa KNAB vadītāju, kad tiklab Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba, kā arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskatīja, ka, jā, valsts finanšu izlietojuma kārtības uzskaitīšana birojā nav pienācīgā kārtībā un ir jāuzlabo, taču nekas no valsts naudas nav pazudis, un nav iemesla, kāpēc Loskutovs būtu jāpadzen. Nu ir citādi. Ir pazudusi kratīšanās atsavināta privātpersonu nauda. Vienkārši nozagta. Tomēr ir citādi arī tādā ziņā, ka Kalvītis ir varbūt vienīgais, kas apvaino Loskutovu kriminālnoziegumā, kamēr vairākums politiķu vēlas sagaidīt vispirms prokuratūras pārbaudes rezultātus, pēc tam KNAB notikušā izvērtēšanai izveidotas komisijas vērtējumu. Atšķirībā no sava priekšgājēja, kuram vainīgie bija un arī tagad ir zināmi, pirms jebkas noskaidrots, premjerministrs Ivars Godmanis nepieņemšot lēmumu, kas būtu pretrunā ar ģenerālprokurora vērtējumu, teic viņa preses pārstāvis. Komisijā KNAB vadītāja vērtēšanai šoreiz būs lielākoties profesionāļi, ne vairs gandrīz vienīgi valdošās koalīcijas politiķi. Otrdien valdība pēc ģenerālprokurora ziņojuma par sākto pārbaudi no KNAB seifa pazudušās gandrīz 130 tūkstošu latu naudas lietā nolēma, ka lēmumu pieņems pēc pārbaudes pabeigšanas un šās lietas izvērtēšanai izveidotas komisijas ziņojuma. Atšķirībā no pērnruden Loskutova atbilstību amatam vērtējušās komisijas, ko gan vadīja ģenerālprokurors, taču pārējie tās locekļi bija politiķi, šajā būs ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, drošības policijas priekšnieks, viens valdības pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Tas vien ir pērnā gada rudens "lietussargu revolūcijas" sasniegums. Jo ne jau tikai "par Loskutovu" bija pikets pie Saeimas un Tautas sapulce Doma laukumā. Tas bija pret veidu, kādā valdošā koalīcija, kuras iegūto vairākumu parlamentā viņi paši jau vēlēšanu naktī pasludināja par uzticības referendumu tieši šādai koalīcijai, iedomājās īstenot varu demokrātiskā valstī — kā "deputāta Lagzdiņa sveicienu" un Kalvīša uzbrēcienu "kvaukšķiem", lai neķeras viņam biksēs. Ja Loskutovam piekrīt atbildība, viņam tā ir jāuzņemas. Taču varam būt gandarīti, ka varas turētāji politiķi ir mainījuši priekšstatu par to, kas un kā var lemt par amatpersonas atbildību.