Aivars Ozoliņš: Dārgie rektori
Taču rektoriem nedraud iztikšana no ceptiem kartupeļiem vien, bet sarunās ar valdību, kas taupīšanu sākusi ar sevi, viņi nevar nostāties morāli pārākā pozā. Dombrovskim alga ir samazināta līdz 2385 latiem mēnesī, Koķei un citiem ministriem — līdz 2147 latiem. Tikmēr, piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš pērn algā vien saņēmis 81 tūkstoti latu jeb 6750 mēnesī, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis — gandrīz 50 tūkstošus jeb pāri pār 4000 tūkstošiem mēnesī, Latvijas Jūras Akadēmijas rektors Jānis Brūnavs un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš katrs vairāk nekā 3000 mēnesī. Vislabāk atalgots ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, kam darba algā pērn izmaksāti 135 tūkstoši latu jeb vairāk nekā 11 tūkstoši mēnesī, neskaitot citus ienākumus.
Nemitīgi un pamatoti tiek diskutēts, vai Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir jāsaņem tik liels atalgojums — 126 tūkstoši pērn. Toties valsts lielo uzņēmumu vadītājiem algas tiks jūtami apcirptas, piemēram, Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona 8550 latu mēnešalga tiks samazināta vairāk nekā divkārt. Nav dzirdēts, ka augstskolu vadītāju atalgojums krīzes apstākļos arī varētu kļūt pieticīgāks. Valdība par to nevar lemt — augstskolas, līdzīgi kā valsts banka, bauda plašu autonomiju, un arī par algām lemj pašas. Taču tā ir valsts budžeta nauda. Tāpēc, pirmkārt, nosakot sev tik dāsnas algas, augstskolu vadība liek apšaubīt šādas autonomijas lietderību. Par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jālemj valdībai, un ir aplami, ka augstskolu prezidenti saņem vairākas reizes vairāk nekā Valsts prezidents, kam alga 2760 latu mēnesī. Otrkārt, rektoru žēlošanās par netaisnīgu valsts finansējuma samazināšanu diezin vai atradīs dzirdīgas ausis, kamēr viņu algas liecinās par šā finansējuma izšķērdīgu un netaisnīgu sadali.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.