Zinot tagad, kā notika Alekseja Loskutova vērtēšana pirms četriem gadiem un ar kādām metodēm smagos kriminālnoziegumos nu apsūdzētais Aivars Lembergs pēc tam cīnījās kopā ar toreizējo premjerministru Aigaru Kalvīti par savējā Ilmāra Bodes palikšanu birojā, šāds risinājums ir "neiespējama misija".
Visu atbildību par šā uzdevuma atrisināšanu vai izgāšanu valdošā koalīcija atvēlējusi premjerministram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kam Tieslietu ministrija uzrakstījusi tādu "instrukciju" par KNAB priekšnieka kandidāta atrašanas un virzīšanas kārtību, ka premjerministrs varētu to visu izdarīt vienpersoniski, kas noteikti nav atbalstāmi, taču, ņemot vērā spēku un interešu salikumu koalīcijā, faktiski nevar izdarīt neko, kam nepiekristu koalīcijas partijas un to īpašnieki. Godmanim atstāta izvēle vai nu piekrist koalīcijai derīgam kandidātam un saņemt visu sabiedrības sašutumu, vai nu izpelnīties ne tikai sabiedrības, bet arī koalīcijas politikāņu lamas par nespēju nevienu atrast un izvirzīt.
Valdība otrdien tik dūšīgi sprieda par īpašo uzdevumu sekretariātu nelikvidēšanu, ka tai neatlika laika instrukcijas apstiprināšanai. Varbūt Godmanim tā ir iespēja izdomāt, kā šo nejēdzīgo papīru noraidīt. Galu galā — kad jau viņam tajā paredzētas tādas pilnvaras un tāda atbildība, tad jau var uzņemties atbildību arī šo piedāvājumu nepieņemt.
Instrukcijas projekts paredz, ka premjerministrs izvēlas kandidātu, piedāvā viņam pretendēt uz amatu un lūdz Nacionālās drošības padomi izvērtēt piedāvāto kandidātu un "sniegt viedokli". "Viedokli" jāsniedz arī ģenerālprokuroram. Pēc tam valdība lemj par šā kandidāta ieteikšanu Saeimai iecelšanai amatā.
Vispār nav saprotams, kāpēc par KNAB priekšnieku jāspriež NDP, ja tās kompetencē ir valsts drošības jautājumi, bet birojs nav drošības iestāde. (Acīmredzot padomes locekļi, lielākoties valdošās koalīcijas politiķi, korupcijas apkarošanu izjūt kā savas drošības apdraudējumu.) Turklāt padomes sēdes vienmēr ir slepenas. Savukārt ģenerālprokurora viedoklis atkal nebūs nevienam saistošs, turklāt, kaut gan Godmanis sakās esam sācis iespējamo kandidātu apzināšanu — Augstākajā tiesā un kur vēl ne —, ģenerālprokuroram Jānim Maizītim neviens nekādu viedokli līdz šim neesot prasījis.
Instrukcijā paredzētais process neatbilst pat paša Godmaņa sākotnēji izvirzītajiem principiem. Tie gan arī pastāvīgi mainās — acīmredzot līdzi koalīcijas noteiktās rīcības brīvības šaurības apjēgai. Godmaņa iecere par atklātu konkursu strauji izčākstēja. Viņa nosacījumi — ka kandidātam jābūt labai reputācijai, pieredzei vadītāja amatā, izpratnei par operatīvo darbu, pielaidei valsts noslēpumam, — instrukcijā ir sarukuši līdz Valsts kancelejas formālai pārbaudei par kandidāta atbilstību likumā par KNAB pašlaik noteiktajām prasībām, piemēram, ka jāzina valsts valoda un nedrīkst būt sadarbojies ar čeku.
Gaida Bērziņa (TB/LNNK) vadītā ministrija kā ņirgādamās par atklātību un sabiedrības pamatoto vēlmi redzēt saprotamus kritērijus kandidāta izvēlē un sekot līdzi tā vērtēšanai vēlas padarīt visu procesu maksimāli necaurskatāmu, ja salīdzina ar iepriekšējā priekšnieka Loskutova iecelšanu amatā pirms četriem gadiem. Tagad zinot, kā Lemberga džipā un Šķēles birojā tika pārbaudīts politmafijas bosu izraudzītais kandidāts, pašlaik ieteiktā procedūra vērtējama kā cinisks aprādījums Latvijas sabiedrībai, ka tai nepienākas pat tikai šķietama līdzdalība, un korumpēti politiķi savā šaurajā lokā paši izlems, kurš der viņu korupcijas apkarošanai.
Otrdien Dienā publicētajā Lemberga un Loskutova sarunā 2005.gada pavasarī par KNAB skandalozo darbinieku Ilmāru Bodi varam pārliecināties, kādiem kritērijiem ir jāatbilst koalīcijas aizkulišu diriģentiem derīgiem darbiniekiem. "Viņš man dod iespēju būt daudzmaz lietas kursā, ko tas Maizītis un visa tā Šaraškina kantora pret mani tur dara," Lembergs klāsta džipā Loskutovam. "Viņam ir iespēja atnest man kaut kādu informāciju." Nav svarīgi, ka Bode ir pieķerts narkotiku reibumā, iekaustījis divus darba biedrus, un viņa nodaļā "atrada tādus sūdus, ka tālāk nav kur", kā teic Loskutovs. Tik un tā pats premjerministrs Kalvītis personīgi iesaistījās nežēlīgā cīņā par tagad jau apsūdzēto par slepenu ziņu izpaušanu.
Virsuzdevums, kura labad šī netīrā jezga turpinās, ir KNAB neitralizēšana. Pašlaik pie tā intensīvi strādā Valsts ieņēmumu dienests, kas stājies skrupulozi sijāt biroja darbinieku ienākumu deklarācijas, acīmredzot cerībā atrast ieganstus politiskām represijām. Bet galējais līdzeklis, kas arī esot apspriests, ir biroja likvidēšana, sadalot tā funkcijas starp citām tiesībsargāšanas iestādēm. Taču tik radikāls "problēmas risinājums" pirms pašvaldību vēlēšanām nākamgad un Saeimas vēlēšanām pēc diviem gadiem varētu kļūt par pēdējo naglu Tautas partijas zārkā.
Pieņemamāk būtu ielikt KNAB priekšgalā savējo, turklāt būtu vislabāk, ja to izdarītu Godmanis. (Galu galā — kāpēc premjerministram jāpaliek baltam, kad citi rāvušies melnās miesās?) Diemžēl izskatās, ka Godmanis piekrīt, ka viņam tas tiešām jādara.