Taču agresijai ir acīmredzamas ekonomiskas sekas, bet Kremļa neoimperiālistiskā darba kārtība ilgtermiņā var būt postoša valsts ekonomikai un bīstama ne tikai kaimiņvalstīm. Kopš iebrukuma sākuma 8.augustā Krievijas biržas RTS indekss zaudējis 30 procentus un ir sasniedzis zemāko līmeni divu gadu laikā. (Kopš augstākā punkta maijā tas ir zaudējis apmēram pusi no savas vērtības.) Ārvalstu investori kopš kara sākšanās izņēmuši no Krievijas tirgus 35 miljardus dolāru, centrālās bankas ārzemju valūtas rezerves samazinājušās visstraujākajā tempā kopš 1998.gada krīzes, rublis mēneša laikā zaudēja četrus procentus savas vērtības. Tikmēr naftas cenas ir kritušās un līdz ar tām ieņēmumi no Krievijas galvenās eksporta preces - energoresursiem, kuri nodrošina divas trešdaļas visu eksporta ieņēmumu. Īstermiņā tas var radīt Kremlim pietuvināto oligarhu un paša Putina iekšējā loka kleptokrātisko "spēkavīru" neapmierinātību ar viņu ienākumu samazināšanos, ko vēl veicinātu Krievijas biznesa struktūru starptautiskas reputācijas zudums un starptautisko finanšu institūciju sankcijas, pat ja tās izpaustos tikai kā īpaša piesardzība pret Krievijas izcelsmes naudu. Varbūt šo spiedienu Putins cer atvairīt ar "varas vertikāles" bozi un draudiem izslēgt neapmierinātos no labumu dalītāju šaurās "ģimenes". Taču aizrautīgi sāktā valsts militārās varenības atjaunošana noārda Krievijas ilgtermiņa attīstības pamatus. Bruņošanās izdevumi atņem naudu pat Kremļa slaucamajai govij - enerģētikas sektoram. Krievijas Valsts statistikas komitejas nule publicētie dati rāda, ka ceturtdaļa budžeta izdevumu pirmajā gadā aizgāja tiešai aizsardzības un drošības finansēšanai (apmēram 31 miljards no gandrīz 121 miljarda dolāru). Kopā ar neizpaužamajiem budžeta izdevumiem (15 miljardiem) šī izdevumu daļa varētu būt bijusi 35 procenti pirmajā pusgadā un līdz gada beigām sasniegs 40 procentus. Toties enerģētikas infrastruktūrai tika nieka 133 miljoni, bet, piemēram, lauksaimniecībai, kas nodarbina ļoti lielu daļu iedzīvotāju, - 363 miljoni dolāru. Abiem šiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem kopā pirmajā pusgadā atvēlēts mazāk par pusi procenta no kopējiem budžeta izdevumiem. Prezidents Medvedevs apgalvo, ka līdz ar Krievijas globālās ietekmes palielināšanu vēloties tās ekonomisko un sociālo attīstību. "Es nevēlos militarizētu valsti, ko sargā dzelzs priekškars," viņš uzstāj. "Krievijai ir pilnīgi atšķirīgas vērtības nekā Padomju Savienībai." Taču darbi, par kuriem liecina bezkaislīgi skaitļi, atkal atšķiras no Krievijas vadoņu vārdiem. Valsts ekonomikas militarizācija komplektā ar nevaldāmo korupciju, katastrofālo demogrāfisko situāciju, nolietoto infrastruktūru rada priekšnoteikumus Krievijas tapšanai par līdz zobiem bruņotu, pārējai pasaulei bīstamu skrandainu milzi uz māla kājām.
Aivars Ozoliņš: Krievija bez pamata
Prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušonedēļ atzina, ka Gruzijas krīze ietekmējusi valsts finanšu tirgu kritumu, premjerministrs Vladimirs Putins to noliedza. Tas gan liecina nevis par vadoņu politiskām domstarpībām, bet gan drīzāk par sabiedrisko attiecību misēkli; abi ir vienisprātis, ka rīkojušies pareizi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.