Tā kā šādus argumentus politiķi vēl neuzdrošinās publiski minēt, bet nav citu iebildumu un labāka kandidāta, kura ielikšana amatā neizraisītu sabiedrības sašutumu un valdošo partiju reitingu iebetonēšanu zem pieciem procentiem, tomēr atstāt Kažociņu amatā ļoti negribas, notiek īdēšana par "vairākiem kandidātiem" un izdomātu blusu meklēšana SAB direktora kažokā.Ceturtdien avīzē NRA Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), kas ir viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem, kuri piektdien lems par SAB direktoru, aizrunājies jau tiktāl, ka Kažociņš neesot "politiski neitrāls", jo, izrādās, pārstāvot kādas "mediju grupas intereses", un šajā "grupā" esot Diena un Latvijas avīze.Nekādu pamatojumu šādam apgalvojumam Jaundžeikars gan nemin, ja neskaita to, ka esot uzsākta "šāda ažiotāža", tāpēc viņam "loģiski rodas aizdomas, ka šī persona tomēr nav politiski neitrāla". Vēl labāk Jaundžeikara attiecības ar loģiku, taču vairāk gan laikam viņa pārstāvētā varas kunkuļa reizē vēlēšanos un bailes atbrīvoties no pašreizējā SAB vadītāja, raksturo tāds "arguments" — ja netikšot nosaukta Kažociņa kandidatūra un pēc tam notikšot protesti un piketi, "tad tas nepārprotami pierādīs, ka šī kandidatūra nav politiski neitrāla". (Tātad izrādīsies esam neitrāla tikai gadījumā, ja netiks nosaukta, bet sabiedrība uz to nereaģēs?)Jaundžeikars arī piemin acīmredzot zvērudārza mākoņos apspriestu veidu, kā atbrīvoties no vietējās politikas pavāriem nevēlamā direktora — ar drošības dienestu vadītāju "rotāciju", kas "valstij dotu lielu labumu". Laikam jau kāds no citu drošības dienestu vadītājiem tiem šķistu paklausīgāks priekšnieks iestādei, kura vienīgā tehniski veic telefonsarunu noklausīšanos un piešķir augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam.Vai tas būtu drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks vai kāds cits, Kažociņa "aizrotēšana" prom no SAB ar līdz šim dzirdētajiem aizbildinājumiem, kuru vienīgais mērķis ir noslēpt īstos viņa padzīšanas iemeslus, būtu pavisam nepārprotams signāls, ka par "labām attiecībām ar Krieviju" valdošā koalīcija gatava maksāt arī ar valsts drošību.Sadarbībā ar Rietumvalstu partneriem SAB acīmredzot traucē izvērsties šeit arvien agresīvākās Krievijas ziķerdienestiem, kuru aktivitāte pieaugot visā Eiropā, taču Latvija, protams, Maskavai vienmēr paliks īpaši iekārojams kumoss. Tāpēc mērķis nav tikai NATO un ES noslēpumi, bet arī nākamais solis pēc vietējo oligarhu īstenotās "valsts sagrābšanas" — "valsts politikas sagrābšana".Jaundžeikara partijas īpašnieks Ainārs Šlesers spiež gāzi grīdā, stūrēdams valsti Krievijas virzienā. (Šlesers gan ir teicis, ka atbalstot Kažociņa palikšanu amatā, taču viņš nav NDP loceklis.) Pērn šīs pašas koalīcijas politiķi ar grozījumiem drošības likumos gandrīz izslēdza Latviju no NATO informācijas aprites; arvien paliek neatbildēts jautājums, vai tā bija vienkārši kolektīva muļķība vai dažu Krievijas naudai tuvu cilvēku uzdevums Kalvīša valdībai. Kalvītim pašam tagad Krievijā hokeja un gāzes intereses, viņa partijas mākoņtēvam tur sen iekoptas attiecības.Partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš īpaši pārmet Kažociņam, ka SAB sadarbojas ar amerikāņiem, tāpēc "šādi cilvēki nedrīkst strādāt Latvijas valsts pārvaldes sistēmā". Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis publiski apšaubīja SAB pieķertā Krievijas spiega izraidīšanas pamatotību. (Kaut gan rīkojumu par izraidīšanu parakstīja viņa partijas biedrs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.) Katrs atsevišķs gadījums var būt nejaušība, neveikli pateikts viedoklis, kļūda vai pārpratums. Tomēr kopā tie veido iespaidu par TP un valdošās koalīcijas gazpromizāciju.To netieši apstiprināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kas preses konferencē janvārī, neraugoties uz Krievijas spiega izraidīšanu, slavēja abu valstu attiecību "pozitīvo dinamiku", kurai traucējot vienīgi atsevišķi cilvēki. Uzreiz pēc tam ar Federālo drošības dienestu saistītais laikraksts Argumenti ņedeļi pavēstīja, ka šāds cilvēks esot Kažociņš, kas spiega izraidīšanu esot organizējis pēc rīkojuma no Londonas. Kažociņa nomainīšanu vai "aizrotēšanu" nevarēs tulkot citādi, kā Maskavā dota rīkojuma izpildīšanu.Vislielākā atbildība par valsts politikas nemainīgumu piekrīt Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kam jau esot skaidrs, kādu kandidātu viņš NDP sēdē atbalstīs, un premjerministram Ivaram Godmanim. Taču četri no astoņiem padomes locekļiem ir TP biedri, tāpēc tieši viņu nostāja būs izšķiroša. Viņiem ir iespēja apliecināt, ka iespaids par TP tapšanu par Gazprom vai Kremļa partiju ir pārspīlēts.
Aivars Ozoliņš: Krievijai neērtais Kažociņš
Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Kažociņam, kam maija sākumā beidzas pilnvaru termiņš, valdošās koalīcijas politiķu ieskatā ir būtiski trūkumi — viņš nepieder pie Šķēles "lielākajiem kretīniem" un nav nopērkams vai politiski iespaidojams. Vēl vairāk, pārlieku rietumnieciskais SAB vadītājs nepatīk valdības jaunajiem lielajiem draugiem Maskavā, kuri būtu vēl draudzīgāki, ja redzētu mazos draugus Latvijā izpildām viņu ieteikumu "tikt vaļā no tā brita".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.