Aivars Ozoliņš: Kurpju kastē?

Kad šie dzeltenie ērmi, kuri sevi sauc par oranžiem, korī ar LPP/LC aplika Repši, mīļā tauta un viņas prezidente stipri priecājās. Tāds netrafarēts cilvēks, lido un aizraujas ar citām rotaļām, un pārlieku jau mums "saprotams". Viņam taču arī jāzog! Jaunais Laiks uzvarēja vēlēšanās, bet valdību stādīja citi. Vai pie mērkaķbērniem, vai citur, viņi to zina. Protams, opozīcija ir bezspēcīga, ja mēs to neatbalstam. Un ar mūsu "aktīvo" dalību procesos mūs drāza un drāzīs. Kabatas iztīrīs, muti aizlīmēs un rokas sašņorēs. Ko nu?

Neaizmirstam,ka tie ir pleskavas šosejas bērni!Ar listi lpp/lc/tp pie siles un jaunas valdības stādīšanas!

Tā jau arī ir - oranžie jau tika radīti ar domu ērti iekārtoties pie siles.

___Ja Krastiņš tikai "dzird runājam" par korupciju domē, bet neko vairāk par to nezina pat tad, kad vienu pēc otra apcietina augstus domes ierēdņus, tad, pirmkārt, nav tik gudrs, kā pats sevi un citi viņu iztēlo, otrkārt — un tas ir svarīgākais — nav piemērots amatam. Ja tomēr ir gudrs, tad nevarēja nezināt, kas notiek, tātad nav piemērots ne tik. ___ Lūk, raksta sāls - oranžie vienmēr pasniedz sevi kā baigos profesionāļus, bet faktiski ir prasti blēži, kas iemanījušies šeptēties ar svešu naudu. Un vienīgais, ko viņi "garantē", ir valsts atpalicība un bardaks.

Interesanti gan. Un tad, kad Loskutovs un īpaši jau Diena izvērš versiju par to, ka naudas zagšana ir TP pasūtījums tas ar kaut ko atšķiras no tā, ka Krastiņš saka, ka kratīšana pie viņa ir pasūtījums?

Visi šeit pieminētie Rīgas domnieki ir sava veida līdumnieki, kuri ar sviedriem (bailēm) vaigā pelna savai partijai dienišķo maizi. Kuram gan tīk tāda dzīve?

Atliek vēlēt sekmes Jutai Strīķej, un beižāk apciemot ierēdņus

Jā, žēl, ka dienai ir tikai minējumi. Bet arī tas ir vismaz kaut kas. Lietas šajā TP cilvēku politikā ir daudz nopietnākas par nozagtajiem miljoniem, cilvēki pat ir miruši, atceries liscovu, peimani?

Nē, nu var jau saprast arī Dienu. Tā kā TP visus lēmumus pieņem aiz slēgtām durvīm zoodārzā vaic citur, tad viņu moticācija reti kad ir izprotama. Nav caurspīdīguma. Tāpēc Diena, rakstot par TP, izskatās pēc dzeltenās preses un paranoiāliem sazvērtestības teoriju meklētājiem. TP taktika ir tāda: viņi savā starpā sarunā kaut ko, atrod ticamu versiju, ko uzdot par patiesību, pēc tam Diena to apšauba un meklē visādas versijas par to, kāpēc tā nav, ko TP labākajā gadījumā noliedz, bet sliktākajā - vienkārši nekomentē vai nosauc par izdomājumiem, Diena turpina izskatītes pēc paranoitiķiem, tad kāds no TP kaut ko nedaudz izpļāpājas, un tad kad Diena to pamana un sāk prašņāt sīkāk, tad tiek paziņots, ka tas ir konkrētā TP biedra personīgais viedoklis, protams, neaizmirsto paziņot, ka viss ir provokācija un pasūtījums. Visi gali ūdenī un spēlīte atkārtojas no sākuma. Nevar noliegt, ka TP savu spēlīti pieprot lieliski, bet Dienai ir tikai minējumi, kas izriet no faktu atlūzām, ko jauši vai nejauši ir izspēlējusi pati TP un no zināmām neatbilstībām starp, to, ko TP vēlas uzdot par patiesību un to, ko Diena redz dzīvē.

Jābūt vienkārši idiotam, lai neredzētu acīmredzamo. Pareizs raksts.

Jā, ļoti vienkārši visu nosaukt par pasūtījumu. The point is, kurš to argumentu izmanto, valsts kalps - miljonārs, kam uz pieres rakstīts "esmu korumpēts" vai KNAB šefs, kurš liek roku dzelžus šiem korumpantiem. Man nevajag notiesājošu spriedumu, lai spriestu par to, kam uzticēties, es redzu šo ļaužu dzīvesstilu.

Come on! Diena ir pati tā, kas runā par "pasūtījumu", piemēram, Loskutova lietā. Bet tad, kad Krastiņš runā par "pasūtījumu", tad tas, lūk, ir slikti un tas atkal liecina kaut ko par TP. Ar vārdu sakot, viens uz otru rāda ar pirkstu - pasūtījums, pasūtījums, otrs vainīgs, ķeriet zagli. Nezinu, droši vien var tikai cerēt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Tad, kad Loskutova organizācijā nozog naudu, Diena iestājas par to, lai Loskutovs paliek amatā. Ja Krastiņš nezin, ka viņa organizācijā notiek korupcija, viņš nav piemērots amatam. Nē, nu es neesmu nekāds TP aizstāvis, bet dažkārt Dienas argumentācija arī nešķiet objektīva, jo ar vieniem un tiem pašiem argumentiem tiek panākti pavisam pretēji secinājumi attiecībā uz dažādiem cilvēkiem. Kur ir objektivitāte?