Šāds sākums ir nesalīdzināmi labāks par jebkādām deklarācijām. Bet vienprātība, kādā šie lēmumi tika pieņemti — par grozījumiem Kriminālprocesa likumā balsoja 89, par partiju svēto barotņu iznīcināšanu 85 deputāti —, ļauj piesardzīgi cerēt, ka varbūt šai Saeimai, kuras atlaišanu necik sen vēlējās vairākums Latvijas iedzīvotāju, beidzot ir atausis priekšstats par valsts ekonomiskā stāvokļa drūmo nopietnību un tā pārvarēšanai nepieciešamo lēmumu smagumu, ko nevarēs iznest bez sabiedrības atbalsta.
Kriminālprocesa likuma grozījumu pieņemšana veicinās tā dēvēto oligarhu lietu izmeklēšanu un palīdzēs mēģināt atjaunot vienu likumu, vienu taisnību visiem, kas ir pamats jebkuras valsts pilsoņu uzticībai savai valstij.
Šos "antimafijas" likuma grozījumus pirmītējās valdošās koalīcijas partijas bija divus gadus mocījušas Saeimas un citos gaiteņos, publiski piesaukdamas gan augstākos ētikas un taisnīguma principus — ka tā būšot vispār "nodevības" (advokāts Andris Grūtups) un konkrēti padomju laiku "stučīšanas" (Tautas partijas priekšsēdētājs un tolaik iekšlietu ministrs Mareks Segliņš) veicināšana, kas palīdzēšot dažiem noziedzniekiem palikt uz brīvām kājām, kad citiem būs jāsēž —, gan nosaukdamas vārdā konkrētas personas, kurām šādas likuma normas nodarīšot pāri. TP vecbiedrs Gundars Bērziņš vienubrīd noblieza: "Šis likums jāsauc īstajā vārdā — tas ir Lemberga un Šķēles likums."
Tas, protams, nav Lemberga un Šķēles likums, taču paldies Bērziņam, ka viņš īstajos vārdos nosauca vismaz divus no tiem, kuriem šādi likuma grozījumi nebija pa prātam. Gan TP, gan Zaļo un Zemnieku savienība līdz šim bija viscītīgāk strādājušas, lai šādi likuma grozījumi neiegūtu likuma spēku. Un tomēr TP tagad balsoja par.
"Mēs labojamies," TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis bilda pirms Saeimas balsojuma par likuma labojumu galīgo redakciju, vaicāts, kāpēc nu atbalstīs to, pret ko viņa partija bija tik nikni cīnījusies. "Strādājot ar Jauno laiku, mēs paliekam ar katru dienu labāki."
To dzirdot no TP pārstāvja, grūti noticēt, ka sacītajam nav cinisma pieskaņas. Taču tikai dažas stundas vēlāk TP atbalstīja arī grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām, ka valsts un pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes turpmāk vairs vispār netiks veidotas un ka tiks likvidētas padomes arī gandrīz visās valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās, atskaitot tikai dažas lielās (piemēram, Latvenergo, Latvijas meži). Turklāt grozījumi paredz krasi ierobežot valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes locekļu atalgojumu, kas nevarēs pārsniegt pieckāršu sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba algu, proti, apmēram 2900 latus.
Kaut gan ārpus šā likuma joprojām paliek ostas, valsts uzņēmumu meitasuzņēmumi un valstij daļēji piederoši uzņēmumi, šie likuma grozījumi ir smags trieciens pašlaik piņķerīgi satīklotajam partiju barotņu sektoram. Piemēram, Rīgas pašvaldībā, kur katrai pašvaldības SIA un pat katrai namu pārvaldei ir padome, turpmāk vairs nebūs nevienas.
Saeima ceturtdien arī apstiprināja KNAB vadītāja amatā Godmaņa valdības sarīkotajā nejēdzīgajā konkursā uzvarējušo Normundu Vilnīti. Lai arī cik nejaušs un amatam nepiemērots šķistu jaunais korupcijas galvenais apkarotājs, ir izpildīts viens no Valsts prezidenta uzdevumiem valdībai, un atliek rūpīgi vērot, vai jaunais priekšnieks spēs atbilst politiskā klimata izmaiņām, kad pat TP gribētu laboties.
Dombrovska valdībai neies viegli, viņa piedāvātais budžeta izdevumu samazinājums diezin vai būs pietiekams, un ZZS galvenais runātājs Augusts Brigmanis, vaicāts par riska faktoriem šai valdībai, uzreiz min — "ja parādās vēl kādas sāpīgas lietas, kādi budžeta grozījumi". Tieši viņa "zaļo zemnieku" politiskais ķīselis solās būt galvenais riska faktors Dombrovska valdībai, un arī ceturtdien tas bija paklausīgi iesniedzis saimniekam vajadzīgus labojumus Kriminālprocesa likumā, kuri būtu iznīcinājuši tā "antimafijas" būtību. Taču par tiem balsoja vairs tikai paši ZZS frakcijas deputāti.
Politiskais klimats mainās. Jaunajai valdībai ir ievērojams sabiedrības uzticības avanss, un tās veidotāju pirmie lēmumi to vēl palielinās. No tā, cik noturīgas būs pieteiktās klimata pārmaiņas, būs atkarīgs, vai sabiedrība atbalstīs arī ļoti "sāpīgas lietas", kuras būs jāizdara Dombrovska valdībai. Pašlaik šķiet, ka var izdoties.