Taču koncepcijas principiāli jaunais piedāvājums — valsts finansējums politiskajām partijām — pats par sevi, jācer, nodrošinās sabiedrības aktī vu diskusiju un pastiprinātu interesi par tā ieviešanu.
No trim piedāvātajiem modeļiem — viens bija pašreizējās privātās finansēšanas sistēmas pilnveidošana, otrs papildus tam paredzēja daļēju partiju priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanu no valsts budžeta — valdības ministri atbalstīja vislabāko — virknes pašreizējo normatīvo aktu pilnveidošanu un partiju daļēju finansēšanu no budžeta. Ļoti konkrēti — partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās būs nobalsojuši vairāk par diviem procentiem vēlētāju, no 2010.gada novembra varēs saņemt ik gadu 50 santīmu par katru iegūto vēlētāju balsi.
Var paredzēt daļas sabiedrības iebildumus. Ironiski, ka sabiedrības kritiku valdības komitejas sēdē pareģoja Tautas partijas pārstāvis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš: "Ir uzskats, ka politiķi ir pēdējie žuļiki un maitas; kāda būs sabiedrības attieksme, ja vēl šiem maitām dos naudu."
Tieši TP ar priekšvēlēšanu izdevumu milzīgiem pārtēriņiem un likumu pārkāpumiem ir visvairāk stiprinājusi partiju kā privātu bodīšu finansēšanas sistēmu un sabiedrības priekšstatu par visām partijām kā "žuļiku un maitu" klubiņiem. Tieši TP tagad tiesājas, lai nebūtu jāatmaksā valsts budžetā KNAB uzrēķinu par pēdējās vēlēšanās likumu apejot vai pārkāpjot saņemto un iztērēto — vairāk nekā vienu miljonu latu. (Otrs "rekordists ir Šlesera "mācītāju" partija, kuras priekšvēlēšanu izdevumi pārsniedza likumā atļautos par apmēram 400 tūkstošiem.)
Finansējums partijām no valsts budžeta kopā ar citiem koncepcijā paredzētajiem pasākumiem pārcirstu apburto ļaunuma loku: dāsns privāts finansējums — dārgas priekšvēlēšanu kampaņas — partiju atkarība no finansētājiem un viņu naudas. Protams, tas var notikt tikai tad, ja tiks ievēroti ieņēmumu un priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi, pirmām kārtām — sakārtots jautājums par tā dēvētajām trešajām personām, kas piedalās partiju reklamēšanā, nebūdamas formāli saistītas ar reklamētajām partijām. Mainot pašreizējo nenormālo situāciju, ka partiju finansēšana un līdz ar to atrašanās pie varas ir teju vai pašu partiju un to īpašnieku privāta darīšana, mainītos arī partiju finansētāju — visu Latvijas nodokļu maksātāju — attieksme pret politiskām partijām un pieaugtu neiecietība pret mēģinājumiem pirkt valsts varu, apejot un pārkāpjot likumu.
Garantēts finansējums no budžeta noteikti veicinātu partiju politisko darbību, nodrošinot tām stabilu minimālo ienākumu bāzi un līdzekļus visnepieciešamāko administratīvo izdevumu segšanai, kā arī demokrātiskā valstī nepieciešamo pamatfunkciju veikšanai — programmu izstrādāšanai, sabiedrības informēšanai par saviem mērķiem, Saeimā pārstāvēto partiju uzraudzīšanai. Vienkāršāk sakot — partijas dibināšana vairs nebūtu pirmām kārtām naudas jautājums, bet partijas darbs pašvaldībā vai Saeimā — pirmām kārtām naudas pelnīšana parādu atdošanai par iepriekšējo priekšvēlēšanu kampaņu un nākamās nodrošināšanai. Pieaugtu partiju konkurence, līdz ar to arī politiskā piedāvājuma kvalitāte.
Izdevumi koncepcijā paredzēto pasākumu īstenošanai ir salīdzinoši nelieli — 2010.gadā, kad jaunais modelis sāktu darboties, tie būtu apmēram 372 tūkstoši latu, 2011. — 672 tūkstoši. Tas nav daudz, ja salīdzina ar milzīgajām summām, ko pie varas esošie vēlēšanās iztērē varas paturēšanai. (Turklāt — vai vispār ir iespējams aprēķināt, cik valstij un tās iedzīvotājiem izmaksā, piemēram, TP "darītāju" vai LPP "mācītāju" ar pozitīvisma un buldozerraķešu reklamēšanu nopirktā iespēja bezatbildīgi turpināt sev "treknos gadus", spiežot "gāzi grīdā"?)
Atslēgas posms pašreizējā ļaunuma lokā ir priekšvēlēšanu izdevumi, kuru lauvas tiesa aiziet reklāmai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. (Izdevumi vides reklāmai, reklāmai drukātajos preses izdevumos un internetā, priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem ir tikai neliela daļa no visiem.) Šādas reklāmas mērķis ir ietekmēt "pircēju" emocionāli (nudien, ko, piemēram, augšup skrejoši falliski simboli vēsta par simbolizējamā ministra darbiem satiksmes jomā?). Rezultātā vēlēšanās sacenšas nevis idejas, bet gan naudas maki. Tāpēc ir apsveicams projekta autoru piedāvājums vismaz noteikt limitu reklāmām pirms vēlēšanām — divas stundas televīzijā, viena stunda radio. Taču būtiski svarīga ir arī šo noteikumu ievērošana. Vai Nacionālajai radio un televīzijai padomei, kas ir politisks veidojums, būtu jākontrolē trešo personu un slēpto reklāmu izvietošanu un vai tā būs gatava izmantot tiesības aizliegt raidorganizācijām pārraidīt reklāmu, kad partija pārsniedz izdevumu atļauto apjomu?
Pašlaik Latvija ir viena no trim valstīm Eiropas Savienībā (kopā ar Maltu un Kipru), kur partijas netiek finansētas no valsts budžeta. Šāda finansējuma ieviešana veicinātu partiju sistēmas attīstību un demokrātijas nostiprināšanu.