Aivars Ozoliņš: Personāži

Godmaņa dramatisms varētu būt izskaidrojams ar paļaušanos uz labējo ekonomisko politiku, kas iebraukusi strupceļā. Lai tālāk rīkotos, nepieciešams plašāks redzesloks, kas Godmanim nav pieejams.

Godmaņa dramatisms radās no viņa aprobežotām zināšanām ekonomikā. Viņam ir aprobežots skatījums uz situāciju. Iespējams, ka politiķis, kas labēju ekonomisko politiku uzskata par dieva dāvanu, nevar saskatīt izeju no krīzes. Patiesībā, praktiski strādājošam administratoram gan vajadzēja aptvert, no kurienes dīgst krīze. Kā varēja saņemt finansējumu no bankām darboņi, kuriem nav uzkrājumu un īpašumi? Pateicoties korupcijai. Korupcija arī ir aukle, kas izauklēja šo krīzi. Ja politiķi būtu pacentušies nodrošināt godīgu vidi bankām, krīze nebūtu. Šis lāsts ir nācis pār daudzām valstīm, ne tikai pār Latviju. Latvija tikai pārspēja visas citas.

Ko tur daudz strīdēties? Tāpat tie, kas barojas no Šlesera siles, cels viņu debesīs. Blati un radu būšanas te ir iesakņojušās uz palikšanu: bija, ir un būs.

Pateicoties Šleseram Rīgā ir normāla lidosta un avioreisi. ------------------------------------------------ ------------------ It īpaši uz Īriju, kur glābties gāzigrīdā ekonomikas bankrotējušiem Latvijas iedzīotājiem. Pasta pārvedumi viņiem arī noder, lai patērētu naudu, kas ienes nodokļus šoferu dēlu uzturēšanai.

Izbeidz, Ozoliņ, tu deri vien tam, lai Šleseram ūdentiņu pienestu! Pateicoties Šleseram Rīgā ir normāla lidosta un avioreisi. Normāls pasts, starp citu, Rīgas centrā, nevis kaut kādā sliežu pažobelē. Un - kaput Sarmīte Ēlerte! :)))

Taukmūļi neatstāsies kamēr Latvija būs norauta dzelmē! Prezidentam ir kaut kas jādara!!!

Vēlēšanas būtu labāk, jo tad varētu iztikt bez TP...

Tas, ka Krievija normāla valsts, tas nenozīmē, ka mums automātiski tam jāpiemērojas vai tas jāpieņem par normu. Mums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka, lai arī esam mazāka valsts, bet mums ir savā kārtība un principi pie kuriem paliksim. Vienu, otro reizi un viņi to vienkārši pieņems. Ja nepieņems, tad nav lielas jēgas no sadarbības ar valsti, kura uzskata, ka var jaukties otras iekšējās lietās un apvainoties par, lielās līnijās, tādiem sīkumiem kā nelaikā parādīta filmele, kurai nav un nevar būt nekādas ietekmes uz Krievijas iekšpolitiskajām lietām. Cik man zināms Krievijā LTV vēl caur satelītiem neredz un arī pārak daudz krievu latviešu valodu pašā Krievijā vēl nav apguvuši. Pārlieku izdabāšana nav nekas tāds ar ko mums vajadzētu aizrauties. Kāpēc to filmu rādīja tieši tad, domāju, ka īpaši gudra atbilde nav jāmeklē, tā bija par Krievijas tēmu un tādēļ atbilstošai tai dienai. Nekas tur tāds nebija. Cita lieta, ja šajā dienā kāds no valdības sāktu stāstīt, ka ar laiku suns vai kaķis sāk līdzināties saimniekam, bieži ir redzēts, ka uzticams mājdzīvnieks pēc vaibstiem, grimasēm sāk līdzināties saimniekam. Spilgts piemērs tam būtu Medvedeva runas un izturēšanās maniere salīdzinot ar Putinu. Kā paši krievi saka, ja aizver acis, tad nevar atšķirt runā premjers vai prezidents. Ja kāds no Latvijas oficiālajām amatpersonām kaut ko tādu atļautos Krievijas vēlēšanu dienā viņu TV tiešraidē, tad gan, iespējams, kaut kas varētu sekot un tas būtu saprotams. Bet Latvijās oficiālās amatpersonas, pārstāvot savu valsti turas ļoti pieklājīgos rāmjos. Varbūt vienīgi agrāk VVF norāvās, nezinot, ka voblu lieto ar alu, nevis ar vodku. Ja runājam par taimkodu, tad Kleckins labi zināja un saprata, kas par lietu. To viņš atzīst arī savā intervijā Rīgas Laikam, sakot, ka zvans bija. Tikai gribēju piebilst, ka viņš ir Kleckins nevis Kļockins. Tas ir viņa oriģinālais uzvārds, ko padomijas laikos ierēdņi bija kļūdaini sagrozījuši par Kļockinu bez viņa vainas vai piekrišanas. Nevajag vecajam vīram piešūt nepareizu uzvārdu, tur gan viņu nevar vainot.

Par preses brīvību mani aģitēt nevajag. Bet Krievija nav "]ebkura niormāla valsts" , tur jau tā lieta, un kā tā varēja kaitēt Latvijai - metodes ir daudzas un dažādas. Un, tā ka dzīvojam kaimiņos, rādīt šādu filmu taisni tad, kad kaimiņš to visvairāk negrib varbūt arī nevajadzēja. Ir svarīgās lietas, kad jāiet uz principu un konfliktu, tikai nē šis te gadījums. Bet, ka aizliegt rādīt to filmu arī nedrīkstēja, un, ka tas ir preses brīvības ierobežojums - kurš strīdās, vienkārši mēģinu izprast iemeslus un atrast skaidrojumu. Un nedomāju, ka Kļockins vai SC tur bija noteicēji -rādīt vai nerādīt.

Krievija ir Latvijas ienaidnieks. Valsts, kas tikko savāca 2 % Latvijas teritorijas. Valsts, kas nesavāc savus civilokupantus. Krievijā krievu ir 80% un nākošie ir tatāri ar 3,8 %. Latvijas galvaspilsētā latviešu ir ap 42% , otrā lielākajā pilsētā ap 15 %. Latvijā pēc pamatnācijas (latvieši ap 58 %) nākošā grupa ir tieši krievi ar 29%. Uzsveru, daudznacionālajā Krievijā nākoša etniskā grupa pēc krieviem ir tatāri ar 3,8 %. Tātad Latvijā 29%, Krievijā 3,8 %. Lūk, okupācijas un rusifikācijas (Tomska, Omska utt) sekas.

Izstāsti, kurai nopietnai valstij vispār vajadzētu jelkādi reaģēt uz šādu filmu? Tu te stāsti, ko tā varētu nodarīt Latvijai, bet izvairies atbildēt - ko tā reāli varēja nodarīt Krievijai? Lūdzu izstāsti ko?! Putins sen pateicis, ka viņam nav ne laika, ne vajadzības pievērst tādām lietām uzmanību. Visā pasaulē ražo simtiem grāmatu, filmu, kurās par Putinu stāsta brīnumu lietas un kādam no tā gabals atbiris? Ko Renault ražotne no Krievijas padzīta, jo filma, ja nemaldos Francijā tapusi? Vai arī krievi turpmāk neēdīs french fries, gluži kā kādreiz Latvijas šprotes boikotēja. Bet ja mēģini iestāstīt, ka Krievijā bizness var izbeigties tikai tādēļ, ka TV nelaikā parāda neglaimojošu filmu par Krieviju, tad pavisam noteikti tā nav valsts, ar kuru attīstīt biznesu. Šodien var apvainoties par Putinu kritizējošu filmu, rītdien vēl apvainosies, ka parādījuši Verku Serdjučuk ar dziesmu "Lasha Tumbai". Tev tas neliekas absurdi pašam? Un preses brīvība ir nevis varenības un drosmes demonstrācija, tas ir demokrātijas stūrakmens, kas ir nevis poza, bet gan nepieciešamība. Jo redzi, tā darbojas abos virzienus. Piemēram, Tev ļauts brīvi aizstāvēt SC un pārspīlēti tolerantu attieksmi pret Krieviju, bet man ļauts to kritizēt. Un abi lūgsim to Kungu, lai neviens neiedomātos aizklapēt ciet komentārus, lai tikai nesabojātu attiecības ar vienu vai otru resnāku lielvalsti. Neko jau nevar skaidri zināt, varbūt šodien Vladimiram ir dzimšanas dienas un nicīgi komentāri var viņu aizvainot, tad Krievijas premjers dēļ aizvainojuma aizsūtīs saviem uzņēmējiem signālu, no Latvijas neko nepirkt, piemēram, 3 nedēļās. Vai, piemēram, uzskrūvēt tarifus par 3% dzelzceļa pārvadājumiem. Jo iepriekš jau, protams, tādēļ, ka LTV nerāda nesmukas filmas tie apzināti bija par 3 % zemākiem. Ja runājam par Latvijas uzņēmēju bankrotiem, bezdarbu, tad, tie kuri bija akcentējuši Krievijas tirgus, tad šiem cilvēkiem tas ir pat ļoti aktuāls temats. Un nekāda taimkoda ieslēgšana tur nav palīdzējusi. Cilvēki ir uz ielas tā vai tā. Kleckina ziepes neko nepalīdzēja.

Šodien pilnībā Tev piekrītu.

Ko varēja izprovocēt? Krievijas reakciju, kas varēja stipri kaitēt Latvijas uzņēmējiem, kam sakari vai eksports uz Krieviju, llīdz ar to izraisīt bankrotus,daudzu cilvēku bezdarbu utt. Bet, tas, protams, tāds sīkums, toties mēs parādītu, cik mēs drosmīgi un vareni un kāda mums te preses brīvība. Ekonomika mums vispār pie vienas vietas, lai jau tādas tur pundurvalstiņas kā Vācija vai Francija domā par ekonomiku un nekaitina Krieviju, mūsu lielvalstij jau to nevajag, mums, galvenais parādīt principus un nodemonstrēt savu cietpaurību.

Nevis Sergejs, bet Aleksandrs Mirskis no SC, kuru Kremlis brīvi ielaida Dienvidosetijā, bet Gruzijā negribēja laist pie sevis. Interesanti kādēļ tāda uzticēšanās no viens puses un neuzticēšanās no otras puses? Varbūt "pareizs taimkods"?

"Vēlāk jau to filmu parādīja tāpat. Rādīt taisni tanī dienā stipri izskatijās pēc provokācijas." ------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ----------- Ļoti interesanti ko tad tas īsti varēja izprovocēt? Masu nekārtības, ietekmēt vēlēšanas Krievijā? Ja nu vienīgi Kremļa īgunumu? Tādā gadījumā tas ir ārkārtīgi vājš, ja tik saasināti reaģē uz vienu pavāju kritisku filmiņu par Putinu, kas nekādu būtisku ietekmi nevar un nespēj izraisīt. Kur tas redzēts, ka lācis uztrauktos par oda, es atvainojos, purkšķi. Tas runājot par mērogiem. Runājot par vārda un preses brīvību, tad tie nav izdomāti vien kaut kāda skaista principa dēļ. Tas dod cilvēkiem iespēju uzzināt visplašāko viedokļu, informācijas spektru. Kremļa viedokli Latvijā var lasīt un redzēt ļoti biezā slānī no visiem iespējamiem krievu izdevumiem un neskaitāmajiem TV kanāliem. Tiem pašiem uzņēmējiem, kurus pieminēji, noteikti noderētu arī cits skatījums, kas ļautu viņiem salīdzināt pretēju informāciju un tad jau pašiem ar savu galvu izdarīt secinājumus, piemēram, uzticēties vai neuzticēties Putina Krievijas stabilitātei. Šobrīdējā situācija Krievijā liecina, ka lieka piesardzība nebūtu bijusi par ļaunu. Tā vietā SC atbalstītais Kleckins izvēlējās nekaitināt Kremli, nav svarīgi pēc komandas no MK, no Krievijās vēstniecības vai pats Vladimirs piezvanīja. Bija vai nebija vajadzības, vairs nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka nobijās, ka izvēlējās preses kontroli, kas jau atgādina laikus, ka Ulmaņa režīms kontrolēja avīžu saturu. Vakar nobijāmies vienu filmeli parādīt, ko šodien atkal nobīsimies darīt. Kremli tika aizsūtīts skaidrs signāls, viņi ir bailīgi, Krievijā to tulko tikai vienā veidā, tātad vāji. SC deputāts Sergejs Mirskis stāstīja presei, ka Dienvidosetija nepieder Gruzijai, jo to Staļins esot pievienojis, tātad tas neesot īsti likumīgi. Ārkārtīgi interesanti, tātad šo analoģiju varētu attiecināt arī uz Abreni, kura Krievija tika pievienota arī pēc Staļina vīru voluntāra rīkojuma.