Aivars Ozoliņš: Pie līnijām
Tukša valsts kase nāk par labu politiskajai gaisotnei valdošajā koalīcijā. Šķiet, ka valdību veidojošajām partijām ataust atskārsme, ka vairs nav iespējams vienai izcelties uz citu rēķina, rādot cīnīšanos par "savu" nozari. Valsts bankrots nozīmētu arī kolektīvu šīs valdības bankrotu. Tomēr, ja tas notiktu, atbildība pirmām kārtām piekristu tieši tiem, kuri ar tuvredzīgu plēšanos par savām atsevišķajām "sarkanajām līnijām" būtu panākuši drūmākā scenārija piepildīšanos un veicinājuši valsts, līdz ar to arī pašu aizstāvētās jomas izputēšanu.
Uz šā drūmā fona komiski izskatās valdības koalīcijas partiju politikas tradicionālās taisīšanas recidīvi. Pirmdien Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka sasauc valdības ārkārtas sēdi piektdien, kura notikšot aiz slēgtām durvīm, lai izvairītos no populisma. Valdošās koalīcijas partijas reflektoriski noreaģēja uz opozīcijas Sabiedrības citai politikai populistisko prasību, lai šī sēde ir atklāta, un arī kopīgi paziņoja, ka tai jābūt atklātai. Taču pat neiedomājās prasīt, lai arī valdības sēde otrdien, kas tāpat notika aiz slēgtām durvīm, būtu atklāta, kaut gan tajā tika lemts par to pašu, ko prezidents vēlas ar valdību apspriest piektdien — par budžeta izdevumu samazināšanu, kas nozīmē arī strukturālas reformas valsts pārvaldē, veselības aprūpē un izglītībā. (Tikai prezidents uzsvaru liek tieši uz reformām, nevis uz taupīšanu, ko parasti uzsver valdības vadītājs.)
Faktiski koalīcijas politiķi parādīja, kāpēc prezidenta sasauktajai sēdei jābūt slēgtai. Lai var iztikt bez deklarējumiem, cik ļoti šīs reformas "skars desmitiem tūkstošu šajās nozarēs strādājošo, vecākus, bērnus, pacientus un simtiem tūkstošu ģimeņu visā Latvijā", kā dimdināja SCP.
Protams, ka reformas būtiski skars visus. Un, protams, valdības lēmumiem par tām ir jābūt atklātiem. Tāpēc valdības ministriem ir jābūt iespējai bez gaisa tricināšanas vienoties, ka visi kopā tās īstenos un, vēlams, bez atsevišķas klaigāšanas par to, cik ļoti tas skaršot tieši katra pārraudzītajā nozarē strādājošos vai aprūpējamos.
Pēc valdības sēdes otrdien finanšu ministrs Einars Repše paziņoja, ka pat līdz šim dramatiskākais izdevumu samazināšanas scenārijs — par 40 procentiem — būs nepietiekams. Taču arī samazinājums par vēl 80 miljoniem papildus līdz šim plānotajam nozīmēšot budžeta deficītu 7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Taču vienošanās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu paredz, ka šogad un nākamgad deficīts nepārsniegs 5 procentus. EK un SVF pārstāvji atkal būs Latvijā jau aprīļa beigās.
Varbūt premjerministrs cer, ka izdosies pārliecināt aizdevējus par mērķa pakāpenisku sasniegšanu. Pretējā gadījumā nākamā aizdevuma daļa jūnijā neienāktu un nebūtu vairs nekā, ko samazināt.
Par stāvokļa nopietnību liecina kaut vai tas, ka to, šķiet, sākuši apzināties pat "zaļie zemnieki". Partija uzskata, ka ir iespējams atteikties no virknes valsts institūciju, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tuvākajā laikā pateikšot, bez kādām varētu iztikt viņa vadītajā nozarē. Arī izglītības ministre Tatjana Koķe, kas vēl necik sen kopā ar skolotājiem gājienā protestēja pret savas pašas ministrijas politiku, nupat sāk atzīt, ka līdzekļi, par kuriem tiek diskutēts, ir "neesoši", un nekas nemainīsies "no tā, ka mēs pašlaik sauksim vienu vai otru tūkstoti".
Pat Veselības ministrija, kuras vadītājs Ivars Eglītis (TP) ir savilcis "sarkanas līnijas" krustām šķērsām, un vaimanā, ka būšot jāslēdz "pusi valsts slimnīcu" un jāizliek pacienti ārā uz ielas nomiršanai, plāno likvidēt trīs tai padotas iestādes. Taču jāatgādina, ka ministrijai pavisam ir desmit departamenti un vienpadsmit valsts aģentūras, no kurām, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūra ar tās 500 darbiniekiem par sevi palaikam atgādina, aicinādama svētkos ievērot mērenību, bet ikdienā personīgo higiēnu, vai pavēsta, ka vakcinācija ir ieguldījums valsts ekonomikā, bet Tukuma pusē pieaugusi ērču aktivitāte.
Ministrijas pēdējo gadu budžeta skaitļi liek atkal nožēlot, ka valdība nesadūšojās veidot šogad ja ne "nulles budžetu", tad vismaz tādu, kam par pamatu būtu 2006.gada budžets. Ministrijas šā gada izdevumi plānoti 534 miljonu latu apmērā, no tiem veselības aprūpes nodrošināšanai paredzēti 464 miljoni. Tikai pirms trim gadiem šie skaitļi bija attiecīgi 413 un 393 miljoni, tomēr slimnieki nemira uz ielām. Protams, ir bijusi inflācija un sadārdzinājums it visur, tomēr uzkrītoši, ka vislielākais pieaugums kopš tam bijis sadaļā Nozares vadība — no 1,7 līdz 4,2 miljoniem. Tik un tā Eglītis arī otrdien turpināja rādīt uz citām nozarēm, jo samazinājums viņējā radīšot "fatālas sekas".
Ja Eglītis vai kāds cits ministrs cer, ka valsts bankrots viņa nozari brīnumaini neskartu, valdības vadītājam nebūtu tāds jāmoka, prasot darīt to, ko viņš nesaprot. Toties Tautas partija droši vien saprot, ka šīs valdības spēja novērst valsts bankrotu ir arī tās vienīgā cerība netikt izliktai ārā uz ielas politiskai nomiršanai.
No piektdienas valdības slēgtās sēdes ar prezidentu gribētos sagaidīt ne tikai kārtējos naudas samazinājuma procentus, bet pirmām kārtām ministru kopīgu izpratni, kā tad īsti reformēs izglītības un veselības nozari un valsts pārvaldi ar tajā sazēlušajiem valsts aģentūru un uzņēmumu džungļiem. Otrdien tas vēl nebija redzams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.