Valdošās koalīcijas un opozīcijas Saskaņas centra deputāti īsti neprata izskaidrot, kāpēc par šiem valstij bīstamajiem grozījumiem balsojuši. Deputāti taisnojās, ka neesot iedziļinājušies priekšlikumu būtībā un uzticējušies koalīcijas "partneriem". Apspriedē pie Valsts prezidenta pēc dažām dienām Bresis sašuta, ka par viņa priekšlikumiem esot izskanējis tik daudz muļķību, ka "no kauna jālien zemē". Neielīda, un, kad Valdis Zatlers atmeta likumu atpakaļ Saeimai, Bresis, nu jau kopā ar partijas biedreni Dagniju Staķi, atkārtotai likuma skatīšanai vēlreiz iesniedza faktiski tos pašus priekšlikumus, tikai bez atsaukšanās uz mutatis mutandis principu (kura nozīmi, starp citu, līdz tam jau bija iemācījies populāri atstāstīt). Staķe apgalvoja, ka priekšlikumi iesniegti, jo "mēs negribam, ka cieš nevainīgi cilvēki". Atbildīgā komisija priekšlikumus noraidīja, tomēr to iesniedzēji palika pie sava. Bet tad — atkal pirms pašas likuma izskatīšanas šo ceturtdien — paši tos atsauca. Kā tā? Kad jau tāda ažiotāža un jums tik ļoti vajag, tad jau var arī atsaukt, bilda Bresis. Šoreiz Saeima vairāk nekā pārliecinoši — ar 90 balsīm par — pieņēma likumu bez šiem priekšlikumiem.
Šim vajadzētu būt neticamam šausmu stāstam par Latvijas likumdevējiem un viņu likumdošanas praksi. Diemžēl tā arvien notiek, un jābažījas, ka ne pēdējo reizi.Šo absurda teātri Latvijā dēvē par likumdošanas procesu. Vai tiešām Saeima var pieņemt jēdzīgu likumu tikai tad, kad prezidents atdod tai atpakaļ nejēdzīgu likumu un piedraud ar referendumu?
Prezidents Zatlers ir pelnījis atzinību par stingru nostāšanos pret Saeimas vairākuma gatavību padarīt Latviju par noziedzīgas naudas legalizētāju paradīzi. Taču nav šaubu, ka turpināsies mēģinājumi ar likumdošanas "sakārtošanu" izpestīt smagos kriminālnoziegumos — arī par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu — apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un citus, kuriem konflikts ar likumu.
Piemēram, ZZS pat bija iesniegusi Saeimā priekšlikumu palielināt pašvaldību vadītāju atcelšanai nepieciešamo balsu skaitu līdz divām trešdaļām no Saeimas deputātu, jo tas, kā paši skaidroja, ļautu pašvaldību vadītājiem "justies daudz brīvāk". Saeima to ceturtdien noraidīja. Taču ir iestrēguši grozījumi Kriminālprocesa likumā par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu noziegumu, kaut gan Godmaņa valdības 100 dienu programmā bija solīts attiecīgos priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 15.martam. Priekšlikumiem atvērts ir arī Krimināllikums. Abos likumos var daudz ko iebalsot, lai iespējamie noziedznieki jeb "nevainīgi cilvēki" varētu justies daudz brīvāk. Diemžēl viņu sajūtas Saeimas vairākumam arvien ir svarīgākā likumdošanas motivācija.