Aivars Ozoliņš: Sevis meklēšana
Vai tad pats nākamajos trīs gados lielus uzdevumus neuzņemsies un tikai gaidīs, lai pēc termiņa beigām kāds viņam tos uzdod?
Vēl jau nekas dižs tā īsti nav iesākts, daži deklarēti darbi palikuši karājamies gaisā, bet prezidenta kanceleja jubilejas priekšvakarā "palīdz" radīt iespaidu, ka viņš ir pagaidu amatā, — ir sākusi meklēt Zatleram zemes gabalu Rīgā, kur pēc prezidentūras beigām uzbūvēt māju. Jo, redz, dzīvokļi Rīgas centrā, kuri būtu līdzvērtīgi Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai pēc aiziešanas no Pils piešķirtajiem, nu maksājot vismaz miljonu latu.
Vīķi-Freibergu Šlesera ļaudis Jūrmalas domē bija kārdinājuši ar zemes gabalu kūrortpilsētā. Vai Zatlers jau prezidentūras sākumā piesakās pats? Vai modernas demokrātiskas valsts prezidenta cienīgāk nebūtu rosināt diskusiju par pagājušajā gadsimtā Saeimas noteikto prezidenta nodrošinājumu pēc aiziešanas no amata un ieteikt izņemt no komplekta padomju nomenklatūras privilēģiju uz "dzīvojamo platību", kas nu ir brīvā tirgus prece, nevis "padomju tautas īpašums"?
Tas labi iederētos tādā prezidenta programmā, kuras smaguma centrs būtu Zatlera pērn 18.novembrī pirmajā uzrunā tautai valsts svētkos teiktais par korupciju Latvijā, ka tā ir "sērga, kas atņem spēkus un nākotni valstij". "Morālā vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir slima," prezidents izteica lielas daļas sabiedrības noskaņojumu un atgādināja, ka "labklājības valstu sabiedrības — gan valstiskā, gan cilvēciskā līmenī — vada vērtības, nevis intereses".
Diemžēl šis tik tiešām "prezidentāla uzdevuma" mēroga pieteikums nav guvis pārliecinošu turpinājumu. Tiesa, prezidents prasīja "skaidras atbildes" par grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām "advokāta Gūtupa" sarunām ar tiesnešiem, taču tās nav saņēmis un nav uzstājis, ka arvien vēlētos saņemt. Arī politmafijas pašreizējais uzbrukums korupcijas apkarotājiem izpelnījies visai mērenu prezidenta vērtējumu. Interese par zemes gabalu sev ir papildu slogs Zatlera jau tāpat nebūt ne vieglajā bagāžā. Tajā arvien paliek arī "pateicības", ko dakteris Zatlers ņēma no pacientiem. Šo jautājumu viņš pēc stāšanās amatā solīja atrisināt, taču līdz šim nav atrisinājis, toties drīz atzina, ka "aplokšņu" izskaušanai vajadzēšot četrus gadus, ja būšot "politiskā griba".
Taču varam būt gandarīti, ka daudz labāk, nekā pat varēja gaidīt, jaunajam prezidentam izdevies nekļūt par viņam, valstij un tautai pazemojoši "šīs zemes vareno" bariņa zvērudārzā izraudzītu marioneti. Līdz šim iespaidīgākais viņa patstāvības paraugs ir bijusi atteikšanās spēlēt bandinieku Tautas partijas sashēmotajā varas nodošanā sev pašai — pēc premjerministra Aigara Kalvīša mēnesi ilgušā "atkāpšanās" farsa, kam bija jāseko TP cilvēka Zalāna iesēdināšanai krēslā, Zatlers uzdeva veidot valdību Ivaram Godmanim. Ar to viņš gan izpelnījās TP aizkulišu smagsvara lamas, ka esot "tepiķītis", kuru viens varot "apčurāt", cits "piekakāt", taču šādi naidpilni izvirdumi apkauno vienīgi pašus izvirdējus.
Zatlers ir atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai trīs likumus, no kuriem īpaši jāatzīmē likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Saeimas vairākums to pārtaisīja par noziedzīgas naudas atmazgāšanas veicināšanas likumu, un sekas valstij būtu samērojamas ar bēdīgi slavenajiem grozījumiem drošības likumos, kurus prezidente Vīķe-Freiberga apturēja, sākdama referenduma procesu. Jācer, ka Zatleram pietiks dūšas darīt to pašu, ja valdošā koalīcija mēģinās izlīdzēties ar bīstamo likuma normu kosmētisku piegludināšanu. Vēl par referendumiem — prezidents ir paziņojis, ka piedalīsies tautas nobalsošanā par tiesībām tautai atlaist Saeimu, un aicina visus Latvijas pilsoņus darīt tāpat, vai viņi būtu par vai pret šādām tiesībām.
Zatleram diezin vai izdosies sasniegt Vīķes-Freibergas zvaigznes statusu starptautiskajā politikā, taču viņa līdzšinējais veikums nedara kaunu Latvijai. Zīmīgi, ka viena no pirmajām viņa ārvalstu vizītēm bija pērn septembrī uz Afganistānu pie Latvijas militārā kontingenta karavīriem. Bet NATO galotņu konferencē Bukarestē aprīlī Zatlers stingri atbalstīja NATO dalības rīcības plānu piešķiršanu Ukrainai un Gruzijai, ar to saniknodams Krievijas prezidentu Putinu, taču arī padzesēdams vietējo karsēju drudžaino gaidīšanu uz prezidenta viesošanos Maskavā. Zatlers nav licis šaubīties, ka Latvijas ārpolitiskās prioritātes nav mainījušās.
"Kas es esmu?" arvien paliek aktuāls Zatlera jautājums pašam sev. Atbilde, ko laikam gan vēlētos dzirdēt vairākums Latvijas sabiedrības, ir — Valsts prezidents, taču nevis tikai pēc amata, bet gan pēc darbiem. Piesardzīgi secināsim, ka pirmajā gadā amatā Zatlers ir centies sniegt šādu atbildi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.