Aivars Ozoliņš: Tieslietas un atbildība

Tostarp Ģenerālprokuratūra turpina pārbaudīt kratīšanās izņemtās naudas pazušanu no Korupcijas novēršas un apkarošanas biroja seifa. Tikmēr Zvērināto advokātu padome (ZAP) nevar izlemt, ko darīt ar vienu advokātu, kas esot ieteicis savam klientam, nekustamo īpašumu biznesmenim, dot kukuļus amatpersonām.Pārdoties gatavi advokāti droši vien nav neparasta lieta arī citās demokrātiskās un tiesiskās valstīs, tāpēc tiesnešiem kā pēdējiem lēmējiem par likuma piemērošanu ir jābūt ne tikai vienkārši neietekmējamiem, bet gan ar visaugstāko reputāciju, kādu vien no valsts amatpersonas var prasīt. Pērkami tieneši nozīmē pērkamu valsti. Protams, ka tie, kuri gribētu nopirkt Latvijas valsti, mēģinās nopirkt ne tikai politiķus un ierēdņus, kuri pieņem lēmumus un likumus, bet pirmām kārtām tiesnešus, kuri beigu galā lemj, kā šie likumi un lēmumi tiek piemēroti. Grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis advokāta «Gūtupa» sarunas ar AT un citiem tiesnešiem gana skarbi parāda, kā tas notiek Latvijā. Guļāns nav no tiem, kuriem tāds «Gūtups» būtu varējis piezvanīt un ieteikt pareizo lēmumu. Tāpēc jo vairāk žēl, ka tomēr atstāj amatu, kurā, šķiet, varēja palikt, un ir gatavs to atdot tiesnesim, kuram, šķiet, negribētu to atstāt. Plēnuma sēdē viņš savā vietā ieteica citu AT tiesnesi, kurš arī nekļuva par viņa vietas kandidātu. Bičkovičs, ko AT plēnums ir izvirzījis AT priekšsēdētāja amatam, plašākai sabiedrībai nav pazīstams. Dažiem šķiet, ka esot pieņēmis pārāk maigus lēmumus tā dēvētajā Haritonova bandas lietās. Ir iebildis pret prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas pārmetumiem tiesnešiem un ieteikumiem pašiem sevi pārveidot. Un pilsonību arī esot ieguvis apšaubāmā veidā caur paša savulaik vadīto Aizkraukles tiesu, nevis parastajā naturalizācijas kārtībā. Ar advokātu Tihonovu, kas nepretendē uz tik augstu amatu, sanāk esam vienkāršāk. Tihonovs «uzņēmējam», šķiet, vienkārši nekustamo īpašumu uzpircējam Gatim Saknītim esot stāstījis, kā vajadzētu dot amatpersonām kukuļus, lai savas lietas nokārtotu. Viņa stāsti klientam, kā un kam jādod, beidzās ar atzīšanos no advokātu sanāksmes tribīnes, ka «mācību esmu guvis lielu». Advokātu sanāksme nepieņēma nekādu lēmumu. Mācība tātad paliek Tihonovam, nevis advokātu saimei. Tihonovs ZAP sanāksmei vispār nestāstīja, vai viņš ieteicis klientam dot kukuli valsts amatpersonai. Advokātu augstākā sanāksmē beigu galā vairs nebija kvoruma..Savukārt Saeima no lēmuma pieņemšanas izvairīties nevarēs.  Tāpēc ir svarīgi uzsvērt, ka tai nav akli jāpakļaujas AT plēmuma ieteikumam. Saeimai būs jābalso par Augstākās Tiesas vadītāju, kurš var lemt par prokuratūras galveno vadītāju, kurš pašlaik vērtē KNAB vadītāja atbildību par birojā pazudušo naudu. Saeimas deputātiem ir lielāka atbildība, nekā no viņiem gribētu tie daži, kuriem svarīgākais ir dabūt amatos sev vēlamos «kretīnus».  Izvirzītais kandidāts ir rūpīgi jāizvērtē, un ja tas neatbilst visaugstākajiem standartiem, AT plēnumam būs jāmeklē labāks.