Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins pagājušonedēļ atdzīvināja brīdi pieklusušo intrigu, paziņodams, ka bijis "zvans no augšas" uz LTV un "pavēle "ņemt to filmu nost"". Taču Latvijas sabiedrības interešu galvenais pārstāvis elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kuram būtu jārūpējas, lai cenzūra netiktu pieļauta, nebūt nav sašutis par šādiem zvaniem, bet filmas noņemšanu pat turpina apsveikt. Intervijā žurnālam Numurs Kleckins apstiprinoši atbild uz jautājumu, vai zvans ar pavēli nācis no "valdības mājas". Dienai viņš teic, ka tas bijis no "ietekmīgām politiskām aprindām". Kleckins gan nevarot teikt, kas ir šie "viņi", jo viņam neesot pierādījumu, bet runājot par to tikai tagad, jo "ne uzreiz zināju". NRTP vadītājs tagad acīmredzot ir uzzinājis vairāk, tātad varam sagaidīt jaunus atklājumus šajā lietā. Arī toreizējais premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) droši vien zina vairāk, nekā stāsta — viņa tagad teiktais, ka "no valdības tāda uzstādījuma nav bijis", nozīmē tikai to, ka lēmums aizliegt filmas izrādīšanu nav pieņemts Ministru kabineta sēdē, nevis to, ka nav pieņemts "augšā". Taču jau decembra sākumā, kad LTV pēkšņi izlēma nerādīt programmā paredzēto filmu, bija skaidrs, ka ne jau toreizējais LTV vadītājs Jānis Holšteins viens pats vai pat kopā ar Kleckinu būtu izlēmis filmu "ņemt nost". "Kāds signāls ir bijis," uzskata arī LTV 7.kanāla vadītājs Arnis Kuprišs, kuram Holšteins, kas līdz tam neesot izrādījis nekādu aktivitāti programmu pārbaudē, dienu pirms filmas paredzētās demonstrēšanas nodēvējis to par "nepareizu izvēli". LTV vadītāju pīšanās melos — ka filmu "nepaspējām sagatavot", ka esot sabojājusies kasete, ka esot bojāts "horizontālais taimkods" — tikai pastiprināja iespaidu, ka tā ir bijusi politiska cenzūra. Nav grūti uzminēt, no kuras puses plašākas starptautiskas kampaņas ietvaros tika uzspiests uz Latvijas "augšām" un "aprindām". Piemēram, pērn oktobrī Krievijas vēstnieks Beļģijā asi protestēja pret telekompānijas RTBF lēmumu parādīt Putina sistēmu un pieprasīja interviju tiešraidē, lai "parādītu šīs filmas autoru apgalvojumu melīgo dabu", taču saņēma atteikumu. Latvijā citādi — LTV neparādīja filmu dienu pirms vēlēšanām, toties vēlēšanu dienā raidījums De facto parādīja interviju ar Krievijas vēstnieku. Uzreiz pēc tam Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piekrita atbraukt uz Rīgu, pēc nepilnām divām nedēļām bija klāt un slavēja Kalvīša valdības "kursu", ko novēlēja ieturēt arī jaunajai valdībai. Kurss nav mainījies, un jauna gāzes stacija vai Latvijas hokeja komanda Krievijā par Gazprom naudu ir tikai dažas izpausmes. Kursu diemžēl nav mainījis un laikam nespēj mainīt arī NRTP vadītājs Kleckins, un amatpersona, kurai pirmajai būtu jāpretojas zvaniem no augšas, kas prasa cenzūru, turpina priecāties, ka cenzūra notikusi. "Es teicu — kā padomes vadītājam man jābūt ļoti dusmīgam, taču kā pilsonis es pat esmu mazliet priecīgs, ka šo filmu parādīsiet nedēļu vēlāk," pastāsta Kleckins, kas arvien uzskata, ka Latvijā bija jārespektē Krievijas likumi, kas dienā pirms vēlēšanām aizliedz vēlēšanu aģitāciju, un ka "skandāls bija inscenēts", lai izgāztu Lavrova vizīti. Radio un televīzijas likumā noteikts, ka NRTP "pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība". Kamēr padomi vada cilvēks, kas "kā pilsonis" priecājas par Satversmes pārkāpšanu un cenzūru un attaisno vārda brīvības ierobežošanu ar citas valsts likumiem, zvanītājiem no augšas būs jēga turpināt zvanīt un prasīt "ņemt nost" vienu vai otru LTV raidījumu, un Kleckins varēs to turpināt attaisnot ar politisku lietderību un Krievijas likumiem. "Es lieliski atceros laikus, kad profesionālā ētika un morāle bija augstā vērtē," skumst padomju žurnālistikas veterāns un steidz piebilst: "Es tagad nepieskaršos jautājumam par padomju gadu cenzūru, ideoloģiju. Tas ir cits stāsts." Ja NRTP vadītājam padomju "ideoloģiskās frontes darbinieku" profesionālā ētika un morāle ir cits stāsts nekā tālaika cenzūra, kurai viņš pat nepieskaršoties, cenzūra jebkurā brīdī var atkal kļūt par mūsdienu Latvijas stāstu. Tāpēc "jāņem nost" Kleckinu, nevis Putina sistēmu.
Aivars Ozoliņš: Zvans no augšas un kurss
Skandalozākajam cenzūras gadījumam Latvijas jaunāko laiku vēsturē — dokumentālās filmas Putina sistēma izņemšanai no Latvijas televīzijas programmas pirms Krievijas Domes vēlēšanām — sekojusi amatpersonu un politiķu vienlaidu melu un taisnošanās virkne, ko pavada minējumi, kas vai kurš lika LTV priekšniekiem rīkoties kā īsteniem Putina sistēmas jeb "suverēnās demokrātijas" ideoloģiskiem apkalpotājiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.