10.septembrī, veicot 17 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā, tika izņemti būtiski lietiskie pierādījumi- zīmogi, kodu kalkulatori, uzņēmumu reģistrācijas dokumenti un līgumi, skaidra nauda 1900 latu vērtībā un vēl citas lietas. Viens no noziedzīgā grupējuma dalībniekiem kratīšanas laikā mēģināja iznīcināt dokumentus tos apēdot, savukārt cits grupējuma dalībnieks ar ģimenes locekļu palīdzību centās paslēpt lietiskos pierādījumus daudzstāvu mājas bēniņos. Noziedzīgās shēmas dalībniekiem neizdevās izbraukt no valsts un doties braucienā uz Āfriku, ko „naudas atmazgātāji”, iespējams, bija plānojuši īstenot par saņemto samaksu par „atmazgāšanas” pakalpojumiem.
Noziedzīgās shēmas organizatori bija trīs personas. Ar organizatoriem aktīvi sadarbojās vēl divas personas, kuras piesaistīja klientus „naudas atmazgāšanas” shēmas pakalpojumiem, kā arī bija atbildīgi par skaidras naudas izņemšanu no fiktīvu uzņēmumu kontiem kredītiestādēs. Grupējuma kontrolē aizturēšanas brīdī starpniecībai atradās četri fiktīvi uzņēmumi, kas slēdza darījumus ar „naudas atmazgāšanas” shēmas klientiem un tālāk veica vairāku pakāpju naudas pārskaitījumus, tādā veidā cenšoties piesegt pakalpojuma saņēmējus. Shēmā kopumā bija iesaistīti vairāk kā 30 fiktīvi uzņēmumi. Grupējums ar shēmas starpniecību laika posmā no 2008. gada novembra līdz 2009. gada maijam kopumā „atmazgāja” 1 992 899,75 latus, ieturot par pakalpojumu astoņus līdz desmit procentus no „atmazgājamās” summas.
Naudas atmazgāšanas shēmā iesaistīto uzņēmumu konti atradās Igaunijas kredītiestādēs, kas skaidrojams ar „liberālākām” banku prasībām šajā valstī, caur kuriem tika īstenoti naudas līdzekļu pārskaitījumi. Lielākoties visus līdzekļus skaidrā naudā grupējums izņēma no kredītiestādes banku kontiem Igaunijā, un veda tos atpakaļ uz Latviju. Grupējums mēdza īstenot vairākus šādus braucienus nedēļā, izņemot un atvedot līdz pat pa 100 tūkstošiem eiro, katrā reizē. Noziedzīgajām darbībām tika izmantoti arī Latvijas kredītiestādēs atvērti norēķinu konti.
VID FPP speciālisti ir novērojuši jaunu tendenci noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās - to klienti pieprasa jau pirms fiktīvā darījuma noslēgšanas „atmazgājamo” summu skaidrā naudā un tikai pēc tās saņemšanas pārskaita naudas līdzekļus starpnieka uzņēmumam, tādā veidā novēršot risku nesaņemt atpakaļ „atmazgāto” naudu, ko, iespējams, izmanto arī „aplokšņu algu” izmaksai.
Šobrīd, sadarbībā ar Igaunijas tiesībsargājošo iestāžu kolēģiem, Igaunijas un Latvijas kredītiestādēs ir apturēti naudas līdzekļi vairāk kā 67 tūkstošu latu vērtībā.