Kopš 2002. gada Latvijā darbojas Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē datu nesēja atlīdzības maksāšanu. Tas nozīmē, ka no no katra CD, DVD matricas, audiomagnetofona, videomagnetofona, televizora ar ieraksta funkciju tiek iekasēta datu nesēju atlīdzība, kuru administrē Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra (AKKA/LAA) un kura ir paredzēta kā kompensācija autoriem, kuru darbus varētu kopēt uz šīm ierīcēm.
AKKA/LAA jau 2007.gadā vērsās Kultūras Ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju nodokļa noteikumos, papildinot datu nesēju uzskaiti. Arī šobrīd biedrība vēl aizvien vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem - par atmiņas kartēm,visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. Pēc AKKA/LAA vēlmēm, datu nesējiem nodevas apmēram būtu jābūt no viena līdz trim latiem par vienību.
Agnese Kārše AKKA/LAA pārstāve portālam Diena.lv skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi, kas ieviesti pirms septiņiem gadiem saistībā ar tehnoloģiju attīstību, ir zaudējuši aktualitāti, un viņasprāt “diskus izmanto vien retais”.
“Viss ir ar zibatmiņu. Lielākā daļa Eiropas pastāv nesēju atlīdzība, un praksē ir gadu laikā pierādījies, ka tas ir efektīvākais veids, kā kopēt un saņemt atlīdzību,” uzsver A. Kārše.
Šobrīd Kultūras ministrija gatavo koncepcijas projektu par datu nesēja atlīdzību, tomēr bez AKKA/LAA ieteikumiem priekšlikumus ministrijai iesniegusi arī datu nesēju importētāju asociācijas, kas vēlas samazināt esošo nodevu datu nesējiem līdz vienam santīmam. Darba grupā pagaidām vienošanās nav panākta, un KM gatavo koncepciju, kurā, visticamāk, būs iekļauti abi varianti.
Ierakstu kompānijas MicRec pārstāvis Guntars Račs uzskata, ka Latvijā nav pilnībā noregulēta sistēma, kas ļautu skaidri saprast, kas ir datu nesējs un vai par to ir jāmaksā nodeva.
“Es neredzu lielu starpību starp visiem datu nesējiem, kas eksistē. Man šķiet, ka tādu ir daudz. Sāksim jau ar vinila platēm, diskiem, mobilajiem telefoniem, serveriem. Pašlaik svarīgākais ir šo datu nesēju saturs. Un kamēr kāds koncentrēsies uz noteiktu veidu, attīstīsies jauni, radot haosu atkal no sākuma”.
Kā portālam Diena.lv uzsvēra G. Račs, ir laiks likumdošanā pieņemt labojumus.
“Es neesmu drošs par tarifiem, bet visa industrija iet uz to, ka mūzika visiem būs pieeejama bez maksas, taču par to būs samaksāts jau iepriekš. Šis ir starpposms, ko var apspriest un kritizēt, tomēr ceļš ir pareizs”.
Kā iepriekš vēstīja Dienas Bizness, ELKO Grupa Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs šo datu nesēju aplikšanu ar papildu nodokli vērtēja negatīvi.
"Uzskatām, ka cietīs godīgie uzņēmēji, jo pelēkā tirgus ietekme jau šobrīd ir jūtama pie esošās preču nodokļu politikas," uzsvēra A. Gavrilovs.