Tā arī bremzēs turpmāku iekšzemes kopprodukta (IK) straujo kritumu un bezdarba pieaugumu. Budžeta ieņēmumi būs lielāki un izdevumi mazāki," A.Vanaga teikto citē BNS.Viņš gan esot atzinis, ka devalvācija "nav brīnumnūjiņa", kas atrisinātu visas problēmas, bet gan īstermiņa risinājums, kas pašreizējā situācijā ir vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku.Ekonomistam arī esot radies iespaids, ka pēdējās nedēļās sabiedrība tiek sagatavota devalvācijai. "Tā ir bijis vienmēr - visas atbildīgās iestādes valūtas devalvāciju ir noliegušas līdz pat pēdējam brīdim," teicis BICEPS vadītājs.Runājot par mājsaimniecībām, kas ņēmušas kredītus eiro un kurām devalvācijas gadījumā būs grūtības nomaksāt kredītus, A.Vanags uzsvēris, ka Latvijā kopumā ir apmēram 900 000 mājsaimniecību un apmēram 250 000 ir hipotekārie kredīti. "650 000 mājsaimniecību kredītu nav, un patlaban cieš ikviens no mums," teicis ekonomists.Viņaprāt, pašreizējā situācija Latvijā ir līdzīga Ukrainai un arī nacionālās valūtas devalvācijas scenāriji abās valstīs būtu līdzīgi - Latvijas lats tiktu devalvēts par 35-50%.Ekonomists arī uzskata, ka valūtu devalvācija būtu jākoordinē starp Baltijas valstīm, jo arī kaimiņi nespētu iztikt bez savas valūtas devalvācijas.Pēc A.Vanaga domām, lats patlaban mākslīgi tiek uzturēts un tā vērtība pārvērtēta. Pie peldošā valūtas maiņas kursa lata vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban būtu samazinājusies par vairāk nekā 30%, eksperta viedokli citē LETA.Ekonomists paudis neizpratni, kāpēc Latvija spītīgi neizvēlas citu valstu "pārbaudītās metodes", kā arī uzskata, ka mūsu gadījumus ir kaut kas unikāls un ekonomikas likumi šeit darbojas citādāk.Pēc BNS vēstītā, A.Vanags pilnībā piekrīt Latvijas valdības padomnieka un bijušā Zviedrijas centrālās bankas prezidenta Bengta Dennisa nesen paustajiem apgalvojumiem, ka Latvijas lats agrāk vai vēlāk būs jādevalvē un pašlaik ir jautājums par to, kad un kā tas notiks. "Neviens nezina, vai devalvācija [Latvijā] notiks rītdien vai pēc pāris mēnešiem, taču jautājums vairs nav par to, vai devalvācija būs - tā vietā jāfokusējas uz to, kā devalvācija tiks īstenota," saskaņā ar aģentūras _Bloomberg _vēstīto klāstījis B.Denniss, kurš vadīja Zviedrijas centrālo banku _Riksbank_, kad 1992.gadā krīzes pārvarēšanas nolūkā tika devalvēta zviedru krona.Valsts augstākās amatpersonas lata devalvācijas iespējamību līdz šim ir kategoriski noraidījušas. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādījis, ka B.Dennisa teiktais uzskatāms par viņa personisko viedokli un nav saistīts ar Augsta līmeņa darba grupas pirmajā sēdē izskatītajiem jautājumiem, kā arī ar Latvijas valdības pozīciju ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.A.Vanags arī uzskata, ka esošajā situācijā Latvijai nevajadzētu izvirzīt prioritārās atbalstāmās nozares, ļaujot ekonomikai attīstīties vienmērīgi. Pēc viņa domām, politikai vajadzētu būt vērstai "horizontāli", paralēli domājot par jauniem atbalsta pasākumiem, piemēram, interneta pieejas tīklu attīstīšanu, līdzīgi kā to patlaban dara attīstītās valstis, ziņo LETA. Tāpat jau tagad vajadzētu sākt domāt, kā pienācīgi sagatavoties uz pēcrecesijas laiku.
Alfs Vanags: devalvācija – vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku
Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags uzskata, ka pašreizējā situācijā devalvācija ir vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku."Mūsu apstākļos nav vairs iespējas stimulēt ekonomiku ar citiem instrumentiem. Devalvācija stimulēs pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.