"Izmantošu gan politiskos, gan tehniskos, gan pārējos resursus, lai radikāli uzlabotu šīs iestādes darbu, jo tarifi Latvijā ir pilnīgi nesaprotami. Laikā, kad energoresursu cenas būtiski krītas, Latvijā cilvēkiem maksājumi kāpj," sacīja A.Kampars. Esot divas iespējas - ļoti nopietni runāt ar esošo resora vadību vai nopietni domāt par to, kas tur strādās no jauna un uz kādiem principiem. Viņš uzskata, ka būs jāmaina arī finansējuma modelis, jo šobrīd regulatora apmaksa atkarīga no lielo uzņēmuma apgrozījuma un iemaksām. Šis ir viens no uzdevumiem, kas ir neatliekams, A.Kampars teica intervijā radio.
V.Andrējevas vērtējumā dīvains ir apstāklis, ka potenciālais ekonomikas ministrs ir nevis izmantojis iespēju iepazīties ar SPRK darbu, par ko nav sūdzību, bet uzreiz ķēries pie kritikas, Dienu par viņas viedokli informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane. Pēc viņa izteikumiem, neesot arī skaidrs, kur tieši A.Kampars saskata sliktu darbību. V.Andrējeva noraida pārmetumus, ka Latvijā tarifi kāpj laikā, kad pasaulē energoresursu cenas krīt, norādot, ka gāzes cenas, kas daudziem ir sāpīgākais jautājums, arī pakāpeniski samazinās. "Protams, cilvēki vēlas, lai šīs cenas krīt straujāk, bet bija laiks, kad tās, neraugoties uz pieaugumu pasaulē, nekāpa tik strauji, tad neviens neiebilda," teica D.Reihmane.
SPRK vadītāja vērš uzmanību arī uz telekomunikāciju tarifiem, kas ir ievērojami krituši.
Runājot par regulatora finansēšanas modeli, V.Andrējeva aicina topošo ministru iepazīties ar praksi citur Eiropā un prasībām, ko izvirza direktīvas un citi normatīvie akti. Viena no prasībām paredz, ka jānodrošina regulatora neatkarība. Arī Latvijā, veidojot regulatoru, iecere bija nodrošināt, ka tā ir neatkarīga institūcija, tieši tādēļ arī izvēlēts pašreizējais modelis, kad iemaksas veic visi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Šajā ziņā viņa kritiski vērtē arī A.Kampara nodomu "izmantot gan politiskos, gan tehniskos, gan pārējos resursus", lai ietekmētu regulatora darbu. Tāpat SPRK vadītāja izsaka šaubas, vai pašreizējā situācijā valsts budžets spētu nodrošināt regulēšanas funkciju veikšanu.
Savukārt, komentējot iespēju, ka SPRK vadība tiktu mainīta,
V.Andrējeva vien norāda, ka SPRK padomi ieceļ Saeima.
Šobrīd ar iespējamiem koalīcijas partneriem turpinās diskusijas arī par uzņēmumu padomēm. JL vēlas tās likvidēt, jo tās veido politisko partiju pārstāvji, savukārt tam nepiekrīt Tautas partija.
"Šobrīd ir diskusija, vai saglabāt padomes lielajiem uzņēmumiem - Latvenergo, Latvijas Valsts mežiem un Lattelecom. Visā pasaulē tādas ir, bet Latvijā šīs padomes diemžēl neveic funkcijas, ko vajadzētu, tie ir politisko partiju ielikti cilvēki. Ja atradīsim metodi, kā šo padarīt pēc satura pilnīgi savādāku, pieņemu, diskusija varētu turpināties. Šobrīd labākais būtu domāt, vai nu par padomju likvidāciju vai ļoti radikālu sašaurināšanu, kā arī uzņēmumu valžu darbības uzlabošanu. Ja Tautas partija parādīs ceļu, kā to nedarīt, mēs esam atvērti diskusijai."
Tomēr JL domes priekšsēdis un ekonomikas ministra amata kandidāts pagaidām neizteica pārliecību, vai ceturtdien Saeimā tiks apstiprināta Valda Dombrovska valdība. Šobrīd vēl esot vairāki neskaidri jautājumi, bet viņš ticot, ka uzvarēs veselais saprāts.
"Ja gadījumā atkal notiek, kaut kas tāds, kas Latvijā bieži notiek –valdību izgāž, ideju torpedēšana, tad, visticamāk, ir ārkārtas vēlēšanas un milzīgs haoss ekonomikā," viņš sacīja radio.
(pievienots V.Andrējevas komentārs 1., 3.-6.rindkopā)