Par šādu valodas zināšanu līmeni liecina gan dažādi pētījumi, gan valodas inspektoru novērojumi. Sliktākā situācija esot ar vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri dažkārt ne tikai nezina valodu, bet pat nevēlas mēģināt to mācīties. "Ir pat tā, ka cilvēki nevar veikalā nopirkt to, ko vajag," par valodas zināšanu līmeni teica Baltiņš.
Viņš noraidīja stereotipu, ka, piemēram, Daugavpilī situācija ar valsts valodu būtu kritiska, un minēja paša piedzīvotos pozitīvos piemērus šajā pilsētā.
Arī starp tiem cilvēkiem, kas valodu zina, līmenis ir ļoti dažāds, taču vecuma grupā līdz 40 gadiem problēma esot mazāk izteikta, jo starp tiem ir daudz cilvēku, kas, sākoties pārmaiņu laikam pirms 20 gadiem, vēl bija izglītības sistēmā, savukārt citu tautību jaunieši latviešu valodu zina pat nereti tikpat labi kā dzimto valodu.
Baltiņš uzsvēra, ka šajā ziņā liels ieguldījums ir izglītības sistēmas reformai, kad mazākumtautību skolas pārgāja uz mācībām lielākoties latviešu valodā.
Turklāt nav apstiprinājušās bažas, ka jaunieši, mācoties latviešu valodā, sliktāk apgūtu eksaktos mācību priekšmetus. "No augstskolām tādi trauksmes zvani nav bijuši," viņš norādīja.
Runājot par situāciju ar valsts valodu kopumā, Baltiņš pastāstīja, ka tieši šādas ekonomiskās krīzes laikā vairāk ir jāpievēršas garīgām vērtībām, arī valodas kopšanai un valodas politikas attīstīšanā, un lai gan viņam kā ierēdnim neklātos vērtēt deputātu darbu, Baltiņš pauda uzskatu, ka politiķi valodas jautājumiem uzmanību pievērš pietiekamā līmenī, lai gan vienmēr jau var vēlēties vairāk.