Var jau kā Krievija maskēties ar runām par vēsturiski noteikto atšķirīgo attīstības modeli, ko sauc par suverēno demokrātiju, tomēr tas nav nekas vairāk par centieniem nodrošināt pastāvošajiem represīvajiem režīmiem pēc iespējas ilgāku eksistenci. Ir pilnīgi neiespējami apgalvot, ka pastāvošā nevienlīdzība ir pamatota un ka to atbalstot tautas vairākums. Kā lai zina, ko vēlas baltkrievi, ja viņiem nav pat tiesību brīvi izvēlēties savas valsts vadību?
Nepārsteidz, ka Baltkrieviju no Rietumu politiskā spiediena mēģina aizstāvēt Krievijas, Ukrainas un Moldovas baltkrievu apvienības, taču īstā čekistu propagandas garā izveidotā vēstījuma parakstīšana arī Baltijas valstīs atsedz neiepriecinošo realitāti par šeit dzīvojošo dažādo sabiedrības grupu pārlieku atšķirīgajiem viedokļiem. Ir nožēlojami konstatēt, ka 20 gadi neatkarību atjaunojušajās Baltijas valstīs baltkrievu apvienību vadītājus nav pārliecinājuši par demokrātijas priekšrocībām, salīdzināt to ar pagātnes totalitāro sistēmu PSRS.
Tagad viņi metušies Baltkrievijas nabaga režīma aizstāvēšanā, kas ciešot no nepamatotā spiediena. Pret Lukašenko vērstā kritika par represijām pret saviem politiskajiem konkurentiem un opozīcijas atbalstītājiem esot iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās. Arī apdraudējums baltkrievu tautas etniskajai savdabībai. Vēstījuma autori iet vēl tālāk - saskatījuši draudus arī neatkarīgajai Baltkrievijas valstij. To aizstāvēdami, viņi paziņo, ka šī valsts kā «neatkarīgs» starptautisko tiesību subjekts tikusi atzīta jau pēc Otrā pasaules kara.
Acīmredzot Baltkrievijas diktatora paspārnē sacerētais paziņojums liecina par to, ka Rietumu pasludinātās sankcijas pret vairākām baltkrievu amatpersonām jau tikušas novērtētas.