Apsver risinājumu — valsts apmaksā tikai divas dienas slimnīcā
Neskaidrības par to, ko pacientam joprojām apmaksā valsts un kas vairs nepienākas, ir ne tikai pacientiem. Arī ārstniecības iestādes nejūtas drošas, ka tām pakalpojumu valsts apmaksās, jo daudzas joprojām nav saņēmušas jaunos līgumus, tādēļ, iespējams, rīkojas kā Aijas gadījumā. Vai ik dienu kāda slimnīca paziņo par pārtrauktiem pakalpojumiem. Tādas ir vairs ne tikai plānveida operācijas slimnīcās, tagad slimnīcas jau bažījas, ka rudenī aptrūksies naudas neatliekamo pacientu uzņemšanai. Arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) brīdinājusi — ja rudenī valdība nepiešķirs veselības aprūpei papildu 45 miljonus latu, ir apdraudēta akūto pacientu uzņemšana slimnīcās. Tad vienīgās cerības pacientiem būs uz ģimenes ārstiem, ātrās palīdzības brigādēm, ambulatorajiem izmeklējumiem. Paveiksies tiem, kuriem ir apdrošināšana vai pietiek naudas maksas pakalpojumiem.
Nauda līdz oktobrim
"Mēs pašlaik spējam nodrošināt tādu pašu apjomu primārajā aprūpē, ambulatorajā aprūpē, neatliekamo palīdzību un vēl kādu brīdi uzņemšanu slimnīcā neatliekamos gadījumos. Tas ir uz lielākās jautājuma zīmes," saka Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks. Stacionārajai aprūpei finansējums samazināts visvairāk — par 57%. Ambulatorajai aprūpei atņemts mazāk, tiesa, VM prognozē, ka rindas uz ambulatorajiem izmeklējumiem un pie speciālistiem varētu kļūst nedaudz garākas.
Ja nepiešķirs papildu naudu, VM apsver arī radikālu risinājumu — valsts varētu apmaksāt pirmās divas dienas slimnīcā, par turpmākajām pacientam jāmaksā pašam. Tad piecas sešas dienas slimnīcā pacientam varētu izmaksāt vismaz 200, 300 latu. Tas ir krietni vairāk nekā pašreizējā pacienta iemaksa 12 latu par dienu.
Sākotnēji trauksmi cēla septiņas reģionālās slimnīcas, paziņojot, ka jau rudenī nespēs ar esošo finansējumu uzņemt neatliekamos pacientus, bet tagad to pašu saka arī lielās slimnīcas Rīgā. Jau no 1.septembra tām būs jārēķinās ar lielāku akūto pacientu skaitu, jo vairāk nekā desmit daudzprofilu lokālās slimnīcas pārtaps par aprūpes slimnīcām vai poliklīnikām.
P.Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS) šā gada otrajam pusgadam finansējums samazināts aptuveni par 75% — iepriekšējā pusgadā tas bija 22 miljoni latu, šobrīd — 6,5 miljoni. PSKUS valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs saka: "Ar šādu finansējumu mēs varam sniegt neatliekamo palīdzību līdz septembra beigām, oktobra sākumam."
Apdraudētās jomas
Mirstības tabulā sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir pirmajā vietā, onkoloģiskās slimības — otrajā. Par abu pacientu ārstēšanu tagad ir bažas. Invazīvajai kardioloģijai finansējums PKUS samazināts par 76%. Pirmajā pusgadā pacientiem PKUS Latvijas Kardioloģijas centrā (LKC) tika veiktas 2800 koronārās angiogrāfijas manipulācijas un koronārās angioplastijas (sirds vainagartērijas paplašināšanas operācijas), bet par esošo finansējumu pusgadam varēs veikt tikai 775. Šāda operācija valstij izmaksā vidēji 2500—5000 latu, tās veic infarkta vai pirmsinfarkta gadījumā. "Kā mēs pateiksim, ka, piemēram, Jānim būs, bet Pēterim nebūs? To nevar uzlikt uz ārsta pleciem, tad tas ir jāpasaka valstij. Tā nauda ir jāatrod," uzskata LKC vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis.
Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) finansējums samazināts par aptuveni 60%, saka RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. "Mēs jau tā cenšamies ierobežot pacientu plūsmu, ir ļoti stingri kritēriji hospitalizēšanai, taču finansējuma līdz gada beigām noteikti nepietiks," viņš saka. Plānveida pacientus stacionārā pieņem tikai par maksu.
V.Boka bažījas par onkoloģijas pacientiem, viņš prognozē, ka palielināsies rindas pēc palīdzības. VM nostāja ir, ka 80% gadījumu ķīmijas un staru terapija jāveic ambulatori. RAKUS apsverot, kā nodrošināt pēc iespējas lētas viesnīcas iespējas pacientiem no reģioniem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.