Kā norāda SKDS, šādas sabiedriskās domas izmaiņas ir saistītas ar sabiedrībā pastāvošajiem pretrunīgajiem viedokļiem par bibliotēkas projekta izmaksu pamatotību, celtniecības procesa caurspīdīgumu, kā arī par piedāvātā projekta piemērotību laikam, kad strauji attīstās informācijas tehnoloģijas.
SKDS aptauja norāda arī uz būtiskām atšķirībām dažādu vecumgrupu uzskatos: ja no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 45% izteica atbalstu bibliotēkas celtniecībai, tad no respondentiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to minēja tikai 26%. Atšķirības ir arī starp latviešu un cittautiešu uzskatiem — atbalstu bibliotēkas celšanai tuvākajā laikā pauda 43% latviešu, savukārt cittautiešu vidū tie ir tikai 22%.
Līdz šim zemākais atbalsts bibliotēkas celtniecībai aptaujā konstatēts 2000. gadā, kad Gaismas pils būvniecību atbalstīja tikai 39% aptaujāto. Toreiz Saeima pieņēma likumu par bibliotēkas būvniecību, bet Andra Šķēles (TP) vadītā valdība nolēma, ka nepieciešamo finansējumu bibliotēkas būvei vāks, par katru elektroenerģijas kilovatstundu iekasējot papildu Ls 0,001 no elektroenerģijas lietotājiem. Taču iedzīvotājiem šī ideja nepatika — kā liecina tā laika aptaujas, to atbalstīja vien 6%. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, priekšlikumu dzīvē neieviesa.
Raksturojot rezultātus dažādās respondentu sociālajās un demogrāfiskajām grupās, vērojams, ka biežāk jaunās valsts bibliotēkas celtniecību atbalsta respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, latvieši, valsts sektorā strādājošie, kā arī Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.
Savukārt to, ka neatbalsta bibliotēkas celtniecību, biežāk nekā caurmērā norāda iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, citu tautību pārstāvji, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.