Kā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pastāstīja 1.jūlijā darbu sākušās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Raimonds Bluķis, patlaban dažādos stāvlaukumos visā Latvijā tiek glabātas 967 dzērājšoferiem izņemtas automašīnas, no kurām 560 tur atrodas jau ilgāk par diviem mēnešiem.
Automašīnas, par kurām to īpašnieki neizrāda interesi, tiek pārdotas par ļoti zemām cenām. Šādos gadījumos par summu līdz 500 latiem ir iespējams nopirkt transportlīdzekli, ar kuru, neko neieguldot, var braukt vēl vismaz pus gadu, atzina Bluķis.
Dzērājšoferiem izņemtās automašīnas, ņemot vērā tirgus cenas, sākotnēji novērtē sertificēts vērtētājs, taču, ja par šādu summu automašīnai neviens pircējs neuzrodas, cenas tiek pazeminātas. Lētāk par 50 latiem gan parasti neviena vieglā automašīna netiekot pārdota, jo aptuveni par šādu summu to iespējams nodot metāllūžņu pārstrādātājiem.
Bluķis norādīja, ka daudzas no šīm automašīnām grūtajos ekonomiskajos apstākļos būtu lietderīgi iegādāties pat valsts iestādēm, piemēram, Iekšlietu ministrijas dienestiem, tomēr spēkā esošais normatīvais regulējums to neatļaujot.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors atzina, ka viņam pagaidām esot ļoti daudz darba. Sākot strādāt šajā amatā, Bluķis bijis pārsteigts par attieksmi, kādu līdz šim atbildīgās amatpersonas izrādījušas pret piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Piemēram, vairākas izņemtās automašīnas, kuras bijis iespējams glabāt valsts stāvvietās, tomēr esot turētas pie komersantiem pat ilgāk nekā gadu.
Tāpat Bluķis ir pārsteigts par to, ka vairāki uzņēmēji no šo automašīnu glabāšanas cer gūt lielu peļņu. Citi par viena transportlīdzekļa turēšanu prasot pat 12 latus diennaktī, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, taču ar šādiem komersantiem līgumi netiekot slēgti, ja tai pašā laikā atrodas uzņēmumi, kuri tos pašus pakalpojumus piedāvā, piemēram, par diviem latiem diennaktī.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors saskatījis problēmas arī kriminālprocesos izņemto pierādījumu glabāšanā. Izdevumi par pierādījumu glabāšanu līdz šim esot bijuši ļoti lieli, turklāt ne vienmēr tie sevi ir attaisnojuši. Piemēram, kādā procesā kā pierādījumi izņemti koka dēļi, kuri tiek glabāti jau vairākus gadus un nu ir sapuvuši, vai arī kādā citā gadījumā - kriminālprocesā izņemta automašīna tiek turēta tik ilgi, ka tai pa vidu jau izaudzis koks.
Bluķis saprot, ka izmeklētāji parasti cenšas maksimāli nodrošināties ar pierādījumu klāstu, taču parasti gan lētāk esot šos pierādījumus atbilstošā kārtībā fiksēt un apstrādāt, bet pēc tam iznīcināt, lai nebūtu jāmaksā liela nauda par to glabāšanu. Ja arī tiesa vēlāk šo iznīcināto objektu īpašnieku attaisnos un manta būs jāatgriež, valstij lētāk būs atmaksāt tās vērtību naudas izteiksmē, nevis gadiem ilgi glabāt šos priekšmetus.
Tostarp Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors atzina, ka ir palielinājies temps, kādā kriminālprocesos izņemtā prece tiek realizēta.
Bluķis cer, ka līdz šā gada beigām viņa vadītā aģentūra būs "iestrādājusies" un apzinātās problēmas sekmīgi tiks risinātas.
Atbildot uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uzdoto jautājumu, ko patlaban dara reorganizētās valsts aģentūras "Materiālās rezerves" bijušais direktors Valērijs Koķis, Bluķis norādīja, ka viņš vadot vienu no deviņām Nodrošinājuma valsts aģentūras nodaļām, kas atbildīga par izņemto lietu glabāšanu.
Aģentūrai LETA Bluķis atklāja, ka saistībā ar Koķa lēmumiem, ieņemot "Materiālo rezervju" direktora amatu, ir ierosinātas vairākas dienesta pārbaudes, kas saistītas ar līdzekļu izlietojumu. Šīs pārbaudes varētu noslēgties oktobrī.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) pēc Bluķa uzklausīšanas atzina, ka Nodrošinājuma valsts aģentūrā "process virzās pareizā virzienā". Dalbiņš pauda gatavību šajā aģentūrā tuvākajā laikā noturēt komisijas izbraukuma sēdi.
Kā ziņots, Iekšlietu ministrijas sistēmā šā gada 1.jūlijā darbu sāka Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas tika izveidota, apvienojot "Materiālās rezerves" un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru.
Jaunās aģentūras galvenās funkcijas ir darbs ar valsts materiālo rezervju veidošanu, kā arī krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu pierādījumu, izņemtās mantas un dokumentu glabāšana, realizācija vai iznīcināšana. Tāpat aģentūra ir atbildīga par Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu rīcībā esošā īpašuma pārvaldīšanu, renovēšanu un būvēšanu, kā arī centralizēto iepirkuma procedūru veikšanu dienesta vajadzībām.