«Mēs nodrošinājām finansiālo stabilitāti.» Pat nesākot vingrināties asprātībā par tēmu, kas ir šī «stabilitāte», nevar neatcirst, ka finansiālo stabilitāti mums deva tas, ka kāds aizdeva naudu. Savukārt aizdeva tāpēc, ka iedzīvotāji dažādu iemeslu dēļ pildīja aizdevēju noteikumus - samazinātus ienākumus, lielākus nodokļus utt. Cilvēki paši, nevis politiskā elite, nodrošināja stabilitāti. «Mēs radījām pamatu ekonomikas atveseļošanās sākumam.» Tā nu atkal ir deķa bezdievīga vilkšana uz savu pusi. Šo pamatu rada uzņēmēji, kuri turpina maksāt nodokļus, piesauktās darbvietas rada uzņēmēji un arī darba ņēmēji, kuri izšķīrušies nevis aizbraukt, bet mēģināt kulties tepat Latvijā. Nevar teikt, ka minētie procesi pilnībā notikuši bez politiķu līdzdalības - savas kompetences robežās viņi līdzdarbojas. Tomēr pasludināt sabiedrības kopumā sasniegumu par iemeslu, kādēļ par konkrēto partiju jābalso, ir bezgaumīgi. «Aktīvi vēršamies (turpināsim vērsties) pret ēnu ekonomiku.»
Brīnišķīgi, tikai te vietā būtu atgādināt, ka paši apkarotāji ar savām darbībām lielā mērā vainīgi, ka vismaz daļa no ļaudīm patvērušies pelēkajā sektorā. (Te vietā būtu piebilst, ka ciniskāk noskaņotie vispār partiju pozitīvo veikumu varētu vērtēt pēc principa, kura mazāk traucējusi un taisījusi muļķības.). «Mēs garantējam nodokļu nepaaugstināšanu.» Mīlīši, tā kā paši mīlat atkārtot, ka nodokļus paaugstināt vēl vairāk nedrīkst, tā tik vēl trūka, ja jūs pretēji pašu atzītajam tos palielinātu. Nevajag realitāti uzdot par savu labo gribu.
Kā smejies, kaut kas jau partijām ir jāsaka. Tomēr būtu patīkams pārsteigums, ja kāda ne tikai daudzinātu «mēs, mēs, mēs», bet pateiktu lielu paldies sabiedrībai par izturību un plintes nemešanu krūmos.