Arī izglītības saturā gaidāmas pārmaiņas

Piekritu NARKOLOGAM. Skolenu dziesmu un deju svetkus tada forma ka to sobrid iecerejusi organizatori vajadzetu aizliegt. Konkuri konkursa gala. Visu gadu rikojam sacensibas un skates. Dalam vietas. Vieniga darba forma - konkurss un uzvaretajiem liela balva mezaparka vai Daugavas stadiona. Sviests kat kads to visu nosaukt par "Latviskas identitates attistisanu". No kura laika Latviska identitate ir konkurss. Skaidrs ka konkursus ir vieglak rikot neka veidot svetkus un atbalstit jauniesu iniciativas. Ja nu tie jauniesi nak klaja ar "nepareizam" iniciativam! Labak multiplejam to kas redzams TV ekranos un visiem visas lomas bus skaidras. Kapec par maniem nodokliem jabalsta visu to konkursa komisiju "lasmaizites un kafijas". Kads tam sakars ar "jauniesu iniciativam" un "svetkiem"!

20. gadsimta ekonomikai vajadzeja 10-100 stradniekus uz vienu atbildigo. 21. gadsimta melnstradnieku un izglitota darba speka proporcija ir butiski mainijusies. 90. gados attistitajas valstis notika luzums un proporcija sen ir uz otru pusi. Latvija to nepamana un tagad maksa par kludu. Mes turpinam caur olimpiazu u.c. sistemam un kompicetam macibu programmam attistit 2-3 talantigos un parejos norakstam "stradniekos". Rezultata Latvija ir viens no zemakajiem darba razigumiem uz nodarbinato Eiropa. Kapec Latvija celtniecibas izmaksas joprojam ir lielakas neka piemeram Vacija? "Problēma ir apstāklī, ka ..." tautsaimniecibai nevajag profenu produktu - rakt no zoga lidz pusdienlaikam. Tautsaimniecibai vajag darbinieku, kas gatavs uznemties atbildibu par darba rezultatu. Tiko viens seferitis sudzejas - esot patriekts no darba jo dienas beigas palikusi produkcija masina. Vins tacu esot tikai soferis, vinam neesot jaatbild ka nepaspeja aizvest.

domaaju,ka vispirms ir jaaizskauzh darba burtniicas,jau no pirmajaam klaseem,lai tak beerni beidzot iemaaciitos pareizrakstiibu!Bet vidusskolaas jaaorienteejaas uz jaunieshu naakotnes profesiju,jaapaliidz atrast pareizu izveeli!Lai vinji saprastu,ko maak,un kas padodaas!Lielaakaa dalja no vidusskoleeniem ,absolveejot skolu,sagruuzh dokumentus vairaakaas augstskolaas(apmeeram:kur mani pienjems,taada profesija man buus)!!!

Pastāv neformālas interešu grupas, kuras veido paši dalībnieki, un neviens neliek jaunietim gaidīt, kamēr valsts viņa vietā izdomās, ko viņam darīt. PSRS nemaz tik ideāli netika galā ar ārpusskolas interešu grupu veidošanu un neviena valsts nevar piedāvāt ārpusskolas nodarbības visām iespējamām interesēm – nekāda budžeta nepietiks. Bet veidojot tikai dažas ārpusskolas interešu grupas un obligāti liekot tajās darboties, mēs riskējam uzdzīt jaunajam cilvēkam riebumu pret interešu grupām kā tādam, un šim cilvēkam taisnākais ceļš uz ielu kompānijām un visu, kas ar tām saistās.

Cilvēks ir būtne, kas dzīvo specializētā sabiedrībā un dažās nozarēs viņam ir iemaņas profesionālā līmenī (tādā, kas ļauj šīs iemaņas piedāvāt darba tirgū un būt konkurētspējīgam), par vēl dažām nozarēm viņš interesējas brīvajā laikā (piemēram, dzenā Rome - Total War Rome – Total War un var minūtes laikā sagatavot atspēkojumu tēzei „katapultu īstenībā nebija, jo ar tām nav iespējams sagraut pilsētas sienu un ja tā, kam tādas katapultas būtu vajadzīgas?” – runa ir par cilvēku, kas NAV mācīts vēsturnieks, vienkārši zina tēmu drusku labāk par skolas līmeni), par dažām citām viņam ir vispārīgs priekšstats, vēl par dažām nekāda, un par vēl dažām viņš vispār nezina, ka tādas pastāv. Pat ja cilvēks visu mūžu nosēdēs skolā, viņš nekad neapgūs visas cilvēces zināšanas. Toties viņam var rasties situācija, kad, piemēram, jāinstalē DirectX 9.0c pašreizējā 9.0b vietā, bet šis, draņķis tāds, neinstalējas, kaut gan programma ir no pašas Microsoft mājas lapas, nu neinstalējas un kaut vai izstiepies, kaut vai met kompi ārā un pērc jaunu :D Bet nomainīt versiju b ar versiju c ir pavisam vienkārši, ja zina kur ir problēma un izdara dažas elementāras darbības. Skolas pamatmērķis būtu 1) dot cilvēkam pamatzināšanas par to, kas viņam dzīvē būs absolūti nepieciešams (aritmētika, lasīt/rakstīt, mūsdienās tas pats arī uz datora) 2) dot ĻOTI VISPĀRĪGU ieskatu cilvēces zināšanās, 3) noteikt cilvēka intereses un noskaidrot, ko viņš dzīvē darīs profesionāli (un būs ļoti labi, ja ieskats kādā priekšmetā liks pamatus brīvā laika interesēm un hobijiem), 4) palīdzēt sagatavoties studijām vai darbam. Tas viss kļūst arvien sarežģītāk un pat universitātes diploms nenodrošina mierīgu dzīvi.

Protams tas uzlabo arī skolotāju darba iespējas, bet tad jau labāk pasakam, ka mācīsimies 13, 14, 25 gadus - cik vajag, lai nodrabinātu visus skolotājus.

1.klase no 6 gadiem - tas ir finansiāls nevis pedagoģisks solis. Par sešgadīgu bērnu skolnieku maksā valsts budžets, par bērnu bērnudārznieku pašvaldība. ZZS (Koķe un ko) vienkārši mēģina uzlabot pašvaldību maciņu. Bērni kā parasti ir tikai tam visam pa vidu. Kauns Koķei, kauns Dombrovskim.

Vārds vietā.Tikai kur ir profesionāli tehniskās skolas? Vidusskolu skaitu vajag samazināt.Arī augstskolu skaitu.Tikai tad mēs būsim pastulba tauta un mūs vadīs tādi ,nu kā tagad.

Diemžēl es zinu pārāk daudz teicamnieku, kuri nevar atrast darbu un cilvēkus ar vairākām pabeigtām austskolām, kuri nav spējīgi izveidot darbavietu kaut vai sev. Ja vienkārši augsta izglītība spētu nodrošināt labklājību, tad mums tagad nebūtu simtiem tūkstošu bezdarbnieku. Problēma ir apstāklī, ka vidusskolu apsolventi nav motivēti apgūt tautsaimniecībai nepieciešamu profesiju, viņi vienkārši iet uz augstskolu. Taču ekonomikai ir vajadzīgi 10 -100 strādnieki, sava amata meistari un tikai viens vadītājs, nevis otrādi.

vai cienījamiem augstāk stāvošiem ierēdņiem nav vairs citu ideju? tad jau labāk bērnus sūtīsim skolā no 3 gadu vecuma. tad taču bēns daudz vieglāk visu var iemācīties. manam bērnam ar jauno ideju ieviesējiem jāsāk iet skolā jau 5 gadu vecumā. vai pēc tam kāds piešķirs papildus līdzekļus. lai bērnus ārstētu no fiziskās un psiholoģiskās pārpūles. ja mūsu gudrās galvas uztrauc, ka jaunieši beidz skolu 19 gadu vecumā, tad var taču atgriezties 11 klašu apmācībā. lai gaišas galvas atbildīgajiem jaunus murgus pasniedzot!!!

Vai kāds no IZM reformatoriem vispār ir izlasījis, ko tagad jāiemācās vidusskolā bioloģijā?! Tur ir tik pāri pārmēru specifisku jēdzienu, ka nemūžam tos stundās nepielietot praktiski, tie tikai uzdzen šausmu drebuļus skolniekiem - visādas mejozes, osmozes un plazmozes u.t.t. u.tjpr. , kuras zina labi ja bioloģijas skolotāji paši un profesionāli biologi! Tas pilnīgi noteikti nav vajadzīgs vidusskolniekiem! Par augiem un dzīvniekiem, cienītie, nav paredzēts vidusskolā mācīties, bet veselu mācību gadu - par procesiem šūnās un tikai! Un tā varētu turpināt vēl un vēl...

Jā, nevajag pārslogot, bet vajag noslogot, jo pretējā gadījumā tiek zaudēts laiks un konkurētspēja. Kā var manīt no radu un draugu stāstītā, skolām īsti neizdodas jauniešus noslogot; pretējā gadījumā tiem nebūtu iespējams staigāt pa tenisa nodarbībām un bridža pulciņiem un tikmēr pelnīt labas atzīmes. Ārpusskolas aktivitātes, protams, ir ļoti laba lieta, bet ne visi vecāki par tām gādā. Gluži vienkārši par noslogotību nevajag prasīt bērniem un vecākiem - skaidrs, ka lielākoties tie sūdzesies. Tas, vai prasības ir adekvātas, vislabāk novērtējams, pārbaudot, vai kontroldarbos un eksāmenos redzama programmas pilnīga apguve un vai ir indivīdi, kuri iegūst ļoti labas un teicamas atzīmes visos priekšmetos.

Vai neesat dzirdējusi, ka valodas bērni vislabāk apgūst līdz agrīnajiem padsmit, t.i., pamatskolas vecumā? Vai neesat dzirdējusi, ka normālai finkcionēšanai darba tirgū vajag labas svešvalodu zināšanas? vai neesat dzirdējusi, ka literatūras trūkuma dēļ augstskolā nav iespējams iztikt tikai ar latviešu valodu? Un vai nedomājat, ka laba uzvedība jāmāca mājās?

Atvainojos, iepriekšējais koments bija domāts bulletproof. Bet tev jāatgādina, ka cilvēks ir bioloģiska būtne, kura dzīvo fiziskajā pasaulē, kuru kvantitatīvi apraksta matemātika un tajā norisinās ķīmiski procesi. Tādam "populārzināniski" izglītotam jaunietim varētu izteikt tikai līdzjūtību. Bet jāatklāj un jātraisa iedzimtās dotības ir jau ģimenē. Pamatskolā neviens to nedarīs. Par to nemaksās, bet skolotāji pūlēsies izvilkt atpalicējus.

Vaacijaa, kur ir garsh maaciibu gads, skoleeni visu gadu iet daudzos paargaajienos, ekskursijaas, pavada garas stundas muzejos, daudzaas skolaas ir baltaa nometne ziemaa, kad visa skola izbrauc sleepot un peetiit dabu ziemaa, un zalhaa nometne vasaraa, kad veselu meenesi beerni peldas, lozhnaa pa alaam, kaapj kalnosm peeta dabu vasaraa. Vai Latvija ir finansiaali gatava shaadam liimenim. Ja jaa, tad maaciibu gadu veerts pagarinaat.