Savu neatkarību pasludinājušo Dienvidosetiju oficiāli par valsti nav atzinis neviens, pat Krievija. Oficiāli neviens, pat Krievija, nav apšaubījis Gruzijas teritoriālo integritāti. Pavasarī izskanēja prognozes, ka Krievija, atsaucoties uz Kosovas precedentu, varētu atzīt Dienvidosetijas, Abhāzijas un arī Piedņestras valstisko neatkarību. Tā nenotika: pati būdama federāla valsts, Krievija to vienkārši nevar atļauties. Toties tā pastiprināja atbalstu Abhāzijai un Dienvidosetijai, vienlaikus pasludinot, ka, ja tas būs nepieciešams, Krievija aizstāvēs savu pilsoņu intereses ar ieroču spēku. Vismaz 80% Dienvidosetijas iedzīvotāju ir pieņēmuši dāsni dāļāto Krievijas pilsonību.
Gruzijai reālas teritoriālās integritātes atjaunošana pieder pie valsts pamatuzdevumiem, tāpat kā centieni pievienoties NATO.
Saspīlējums pie Gruzijas un Dienvidosetijas nosacītās robežlīnijas brieda jau labu laiku. Bija apšaudes, "strādāja" snaiperi, periodiski nāca ziņas par iespējamām sarunām konflikta noregulēšanai. Vēl ceturtdien Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili aicināja sēsties pie sarunu galda, piedāvādams Dienvidosetijai plašu autonomiju, un pauda gatavību atzīt Krieviju par šīs autonomijas garantu. Agrāk nebijis piedāvājums. Saakašvili arī paziņoja par vienpusēju uguns pārtraukšanu. Taču ceturtdienas vakarā sporādiskās apšaudes pārauga īstās kaujās. Vakar Gruzijā izsludināja vispārējo mobilizāciju. Pēdējos gados Gruzijā apmācīti turpat 100 tūkstošu rezervistu.
Viena no lietām, ko savas valdīšanas dažos gados paguvis izdarīt Saakašvili, ir karot spējīgas armijas izveidošana. Arī Dienvidosetijai ir savi militārie veidojumi, taču Gruzijas profesionālajai, amerikāņu instruktoru apmācītajai armijai tie nebija nopietns pretinieks. Piektdienas rītā Dienvidosetijas galvaspilsēta Chinvali bija ieņemta. Līdz dienas vidum Gruzijas spēki kontrolēja gandrīz 80% dumpīgās teritorijas. Uz trim stundām tika pasludināta uguns pārtraukšana — lai varētu attapties nakti pagrabos pavadījušie Chinvali civiliedzīvotāji. Tika izveidots speciāls koridors tiem cilvēkiem, kuri gribētu pamest karadarbības izpostīto pilsētu. Tbilisi izsludināja amnestiju visiem Dienvidosetijas bruņoto formējumu dalībniekiem, kuri noliks ieročus.
Starptautiskā reakcija bija tādā pati, kāda tā ir līdzīgos gadījumos — aicinājumi pārtraukt uguni un sēsties pie sarunu galda. Interesanti, ka pēc Krievijas ierosinājuma piektdienas naktī sasauktā ANO Drošības padome, kas apspriedās aiz slēgtām durvīm, nespēja izstrādāt visiem pieņemamu paziņojumu. Gruzija nepiekrita, ka paziņojumā parādītos frāze, ka pusēm "jāatsakās no spēka pielietošanas". Gruzijai pievienojās ASV, kuras pārstāve aicināja respektēt Gruzijas teritoriālo integritāti. Sestdien gaidāma nākamā Drošības padomes sēde.
Ar niknu paziņojumu piektdienas rītā nāca klajā Krievijas Ārlietu ministrija: tagad esot skaidrs, kāpēc Gruzija visu laiku izvairījusies runāt par formulējumu "atteikšanās no spēka pielietošanas". Tā nav taisnība. Gruzija bija gatava to pieņemt, ja vienlaikus tiktu atrisināts bēgļu atgriešanās jautājums. Tas gan vairāk attiecas uz Abhāziju, no kuras deviņdesmito gadu sākumā pilsoņu kara gaitā tika padzīti vismaz 250 tūkstoši cilvēku.
Dienas pirmajā pusē Krievijas "augstākie plaukti" nereaģēja: Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs iepriekš bija devies apmeklēt Samaru, bet premjers Vladimirs Putins — skatīties olimpisko spēļu atklāšanu. Šim klusumam varēja būt divi iemesli: vai nu palēnināta reakcija, vai arī politiskā kursa maiņa Aizkaukāza reģionā. Pareizais tomēr izrādījās pirmais.
Agrā pēcpusdienā Medvedevs sasauca Drošības padomi sašaurinātā sastāvā, kuras sēdes laikā paziņoja, ka "Krievija bija un paliek Kaukāza tautu drošības garants". Drīz pēc tam nāca ziņas, ka no Ziemeļosetijas Dienvidosetijā iebrauc smagās tehnikas kolonna, kas drīz vien sasniedza Chinvali — Dienvidosetija ir maza zemīte.
Kā ieganstu Krievija minējusi nepieciešamību nostiprināt karadarbības gaitā cietušos miera uzturēšanas spēkus — ir kritušie un ievainotie. Nav ziņu, ka būtu sākušās nopietnas Krievijas un Gruzijas armijas sadursmes. Te nu jāteic, ka par laimi Pekinā ieradies ne tikai Putins, bet arī ASV prezidents Džordžs Bušs. Gruzija ir lūgusi ASV atbalstu. Zināms, ka Bušs un Putins ir runājuši par Dienvidosetiju, taču sarunas saturs pagaidām nav zināms.
Atkārtosim, Krievija nav apšaubījusi Gruzijas tiesības uz teritoriālo integritāti, tāpēc militāra kontingenta ievešana Dienvidosetijā bez Gruzijas piekrišanas vērtējama kā agresija, neatkarīgi no iegansta.
Kad bija apdraudēta Krievijas teritoriālā integritātē, tā Čečenijā sarīkoja divus asiņainus karus un noraidīja visus pret tiem izskanējušos iebildumus. Kad Gruzijā izcēlusies valdības karaspēka un separātistu militāra konfrontācija, Krievija nostājusies pēdējo pusē.