Askolds Rodins: Kā circenis pelnos

Neiztika bez "pateicības" piedāvājuma — Jaundžeikars esot solījis palīdzēt risināt iestrēgušo LTV telpu jautājumu. Tomēr sarunas lielāko daļu aizņēmusi LTV ziņu raidījumu satura ķidāšana — nopēlumi un ieteikumi. Citiem vārdiem sakot, noticis kaut kas demokrātiskā valstī pilnīgi nepieņemams. Kāpēc saruna bijusi nepieciešama, publiski pateicis pats Jaundžeikars: "No sabiedriskās televīzijas ir atkarīgs, kā veidojas cilvēku viedoklis par valsti, valdību un procesiem." Tam lielā mērā var piekrist, un Jaundžeikars acīmredzot ir gatavs kļūt par viedokļu veidotāju uzraudzītāju. Jo ar sabiedrības viedokli esot saistīta valsts drošība. Ja nu kas konkrētajā situācijā ir vērtējams kā draudi valsts drošībai, tad nekādā ziņā ne LTV raidījumi, bet gan Saeimas komisijas apzinātais vai neapzinātais mēģinājums ietekmēt to saturu, tātad graut vārda brīvību — vienu no demokrātijas stūrakmeņiem. Tāda tā bēdīgā kopaina. Tomēr, visticamāk, ka, izsaucot uz komisijas sēdi Kotu, Jaundžeikars nav domājis par tik "abstraktu" lietu, kā vārda brīvība, un arī atziņa par "viedokļa veidošanu" nav viņa ilgstošu pārdomu rezultāts, tā ir ābeces patiesība. Kotam ticis jautāts, kāpēc LTV nav atspoguļojusi Valsts prezidenta vizīti Limbažos, un, šķiet, ka patiesībā te tas konkrētais suns aprakts. Novadnieki pasūrojās, ka nav tikuši ekrānā, bet Jaundžeikars jau gruntīgā amatā — var izsaukt pastrostēšanai LTV priekšnieku. Par attaisnojumu Jaundžeikaram var teikt, ka viņš acīmredzot nav īsti apzinājies, ko dara. Ka viņa rīcību var vērtēt ne tikai kā prastu izrādīšanos — es bij puika, man bij" vara — bet arī kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. NDP nav tiešas saistības ar LTV, kuras darbu reglamentē likumdošana, bet tās ievērošanu uzrauga Saeimas apstiprinātais LTV gans — Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kurai nav dotas tiesības teikt, kas būtu vai nebūtu jārāda LTV. Katra atkāpšanās no šīs normas nozīmē vismaz skandālu.