Askolds Rodins: KNAB lielā vakance

Savukārt Loskutovs jau esot saņēmis piedāvājumu strādāt Ģenerālprokuratūrā. Visticamāk, Loskutova atlaišanas likumība tiks apstrīdēta Satversmes tiesā (ST). To paredzējis rosināt Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (Cita politika), taču ST ir lēnais divplāksnis, iekams tas kārtīgi iekustēsies, Saeima droši vien būs apstiprinājusi KNAB jaunu priekšnieku. Valdības šodienas sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par grozījumiem KNAB likumā. Iekļauts kā papildu jautājums, un tas rada aizdomas, ka valdošā koalīcija kārtējo reizi kaut ko grib "izdzīt cauri" stahanoviešu tempā. Steiga ir biedējoša jau ar to vien, ka pēdējos gados steigā "dzītā" iznākums parasti bijis tāds, ka atbilst šaura ļaužu loka, nevis plašākas sabiedrības interesēm. Vēl jau nav aizmirsusies aizpērnā ziema, kad Aigara Kalvīša (TP) valdība Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus drošības iestāžu likumos, tā sperot pirmo soli uz telefona tiesību valsti. Bija vajadzīga radikāla toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iejaukšanās, lai apturētu šo bīstamo virzību. Šovasar "mērkaķa ātrumā" tika veiktas visas procedūras, kas bija nepieciešamas, lai atlaistu no amata kopumā sekmīgi strādājošā KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu. Steiga nevar neatsaukties uz kvalitāti, un tieši tas ļaus Štokenbergam, tiekot pie deputātu grupas atbalsta — un tāds noteikti būs — ,mērot ceļu uz ST. Plānotie KNAB likuma grozījumi šobrīd nav Ministru kabineta mājaslapā, un par tiem tā īsti nevar pateikt ne "melns", ne "balts", ir tikai atsauces uz amatpersonu teikto un informācijas noplūde, kas var arī nebūt precīza. Tomēr, atkārtosim, biedē teorētiski pastāvošā iespēja, ka grozījumi varētu tikt pieņemti gandrīz zibenīgi, pat bez nopietnākas apspriešanas Saeimā, kur nu vēl plašsaziņas līdzekļos. Tāpat nevajadzētu steigties ar KNAB nākamā priekšnieka izvirzīšanu un apstiprināšanu. Spēkā esošais likums paredz, ka uz KNAB priekšnieka amatu var rīkot konkursu, taču var arī to nerīkot. Dabiski, pareizāk būtu rīkot atklātu konkursu, lai procesam varētu sekot līdzi sabiedrība. Starp citu, iepriekšējā reizē tā tika darīts. Lai neuzrastos, kā tas bija pēc iepriekšējā konkursa izsludināšanas, komiski amata kandidāti, būtu jānosaka precīzi un nepārprotami kritēriji, kas tiek izvirzīti kandidātiem. Sākot ar izglītības līmeni un beidzot ar darba pieredzi. Šķiet pašsaprotami, ka KNAB priekšnieka amatā nedrīkst nonākt neprofesionālis, kas ir "vienkārši labs cilvēks".Tāpat šķiet pašsaprotami, ka kandidāti nedrīkst būt kaut vai pastarpināti saistīti ar politiskajām partijām. Ne mazāk svarīgs ir jautājums, kas tad vētīs KNAB priekšnieka amata kandidātus. Ir pilnīgi skaidrs, ka politiķi jātur no tā pa lielu gabalu, jo viena no KNAB darba jomām ir politisko partiju finanšu kontrole. Ir ziņas, ka valdības apstiprinātajā vērtēšanas komisijā ietilps Augstākās tiesas priekšsēdētājs, SAB direktors, Valsts policijas priekšnieks, drošības policijas priekšnieks un militārā izlūkdienesta vadītājs. Ja tā, sastāvs ir sava uzdevuma kvalitatīvai veikšanai visai nepiemērots. Jau tāpēc vien, ka abas policijas ir iekšlietu ministra, bet izlūkdienesta vadītājs — aizsardzības ministra pakļautībā. Tas nozīmē, ka divas trešdaļas komisijas ir riska grupā, kad neatliek nekas cits, kā tikai paļauties uz ministru krēslos sēdošo politiķu godaprātu. Un tas nozīmē — bez garantijas. Vērtētājiem tomēr jābūt pēc definīcijas neitrāliem. Runa varētu būt, piemēram, par Valsts kontrolieri un, protams, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Pārāk nenozīmīga loma atvēlēta ģenerālprokuroram, kuram atvēlēts vien pārbaudīt, vai uz komisijas ieteikto Ministru kabineta virzīto kandidātu neattiecas ierobežojumi, kas likumdošanā paredzēti saistībā ar noteiktu amatu ieņemšanu. Par spīti lielajam skandālam, kas kļuva par ieganstu Loskutova atlaišanai no KNAB vadītāja amata, iestādei tomēr ir laba reputācija, cilvēki tai uzticas, un uzticēšanās nenāk pati par sevi, tā ir darba rezultāts. Viens no tās saglabāšanas priekšnoteikumiem ir pienācīga KNAB jaunā vadītāja iecelšana. Tāpēc ir svarīgi, lai amata kandidātiem celtās prasības būtu skaidras, bet viņu vērtēšana — caurskatāma.