Askolds Rodins: Krievijā vēsture atkārtojas

Krievijas ekonomikai bija vajadzīgi pāris gadi, lai atkoptos. Skan mazliet paradoksāli, taču to veicināja arī fakts, ka par premjeru pēc defolta kļuva Jevgeņijs Primakovs, uz ārpolitisko darbību orientēts cilvēks, kas par ekonomiku īpaši nelikās zinis. Kad šoruden kļuva skaidrs, ka ASV finanšu jomā "ziepes" ir klāt, Krievijas premjers Vladimirs Putins pasludināja, ka viņa valstī nekādi satricinājumi neesot iespējami. Sākās runas, ka Krievija būšot miera osta, ka Amerikas laiks visās jomās ir beidzies un ka Krievija pat varot kļūt par pasaules jauno finanšu centru. Krievijai bija savi treknie gadi: 2003.gadā sākās naftas cenu kāpums, kas augstāko punktu (147 dolāri par barelu naftas) sasniedza šogad jūlija vidū. Bija eksperti, kas prognozēja, ka rudenī barels maksās visus divus simtus. Notika pretējais. Līdz 70% ienākumu Krievijas budžetam dod energoresursu eksports, un nākamā gada budžets orientēts uz to, ka barels naftas maksās vismaz 60 dolāru. Jāpiebilst, ka Valsts dome pieņēmusi budžetu (to izstrādāja vasarā!) jau divos lasījumos. Tas bija nevis prāta darbs, bet gan propagandisks solis nolūkā parādīt sabiedrībai, kas viss ir kārtībā. Tāpat kā Latvija, arī Krievija savus treknos gadus nav pratusi izmantot lietderīgi. Gandrīz vai vienīgais, ko tā var eksportēt, ir jau minētie energoresursi un kara tehnika un bruņojums. Aptuveni pusi valsts iekšējā tirgus aizņem importētas preces. Krievija, iespējams, varēja izlēkt no izejvielu piegādātāja lomas, tomēr tas netika darīts, vismaz ne nopietni. Atšķirībā no 1998.gada valstij ārējā parāda faktiski vairs nav. Toties ārzemju bankās krietnus aizņēmumus izdarījuši privātie uzņēmēji un valsts kontrolē esošie uzņēmumi. Parāds nav brālis. Ar privātajiem ir vienkāršāk. Alumīnija karalis miljardieris Oļegs Deripaska, piemēram, oktobra vidū bija spiests pārdot daļu viņam piederošo aktīvu, lai atdotu 4,5 miljardu dolāru parādu, — aizņemties izrādījās neiespējami. Lai nu paliek Deripaska, taču ko tad, ja parādus nevarēs nokārtot, teiksim, Gazprom vai Rosņeftj? Pareizi, maksās valsts. Tāpat kā, starp citu, par Deripasku, ja viņš izrādīsies maksātnespējīgs. Šogad Krievijas uzņēmumi jau atmaksājuši ārzemju bankām aptuveni 50 miljardu, līdz gada beigām jāatmaksā vēl tikpat. Nākamajā gadā būs jāatmaksā divtik. Tas apstākļos, kad Krievijas fondu tirgus zaudējis aptuveni 70% kapitalizācijas. Tas ir pasaules rekords. Krievijas miljardieru "soliņš" pašlaik, visticamāk, ir īsāks nekā vēl pirms pāris mēnešiem. Taču sabiedrībai pašlaik svarīgākais jautājums ir — kas notiks ar rubli? Krievijas vadības ļaunais prieciņš par to, ka "dolāram vāks", izrādījies pārsteidzīgs. Dolāra vērtības dinamika izrādījās augšupejoša, un pieprasījums pēc dolāriem — augošs. Krievijā, tiklīdz rodas iespēja, saņemot no Centrālās bankas t.s. stabilizācijas kredītus, bankas rubļus maina pret dolāriem. Tā vēl būtu pusbēda, taču šie dolāri nepaliek ekonomikā, bet gan platā straumē aizplūst no Krievijas. Rubļa devalvācijas iespēja ir ļoti liela. Krievijas uzņēmumu kopējais parāds ārzemju bankām pārsniedz valsts valūtas un zelta rezerves, kas tiek izmantotas, lai noturētu rubļa kursu. Visu laiku oficiālā nostādne (Centrālās bankas vadības un finanšu ministra līmenī) bija, ka devalvācija nekādā gadījumā nav gaidāma. Patiesībā ir tikai divi varianti: krasa rubļa devalvācija, lai saglābtu valūtas un zelta rezerves, vai arī pavilkt devalvāciju garumā, riskējot palikt bez valūtas, kad būs jāatmaksā parādi ārzemju bankām. Krievijas valdības pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs svētdien pirmais no "spices" vīriem ierunājās, ka krasu rubļa kursa svārstību nebūs. Krasu nebūs. Kremļa propaganda visu laiku stāstīja par to, cik slikti ir Amerikā un kas tiek darīts, lai Krievijā nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Premjers Putins pavisam nesen pavēstīja, ka daudzi "pārāk frivoli" lietojot vārdu "krīze", Krievijā esot vien Amerikas krīzes atblāzma. Ja nenotiks brīnums un saglabāsies oktobrī vērotais (aptuveni 15 miljardi dolāru nedēļā) rezervju "apēšanas" temps, Krievija, pēc mērenām aplēsēm, no valūtas un zelta rezervēm būs tikusi vaļā nākamā gada janvāra beigās vai februāra sākumā. Tas pavērs ceļu parādos nonākušo uzņēmumu maksātnespējai un, iespējams, arī kārtīgai ekonomiskajai krīzei. Oficiālā Krievija un Kremļa propaganda izliekas neredzam valstij draudošās briesmas. Ja par reālo stāvokli runātu kaut vai puslīdz atklāti, nāktos pieminēt arī šī stāvokļa patieso autoru — bijušo konstitūcijas garantu un tagadējo premjeru Vladimiru Putinu.