Askolds Rodins: Lietuva nobalsojusi

Tagadējā Seima pilnvaras ilgs vēl mēnesi. Vēl nav skaidrs Seima galīgais sastāvs, jo 71 deputātu ievēl pēc mažoritārās sistēmas: ja neviens kandidāts neiegūst vairāk par pusi balsu, notiek atkārtotas vēlēšanas. Atsevišķi būtu jāpiemin, ka vienlaikus ar Seima vēlēšanām notika referendums par Ignalinas AES (tā ir būvēta pēc tāda paša projekta kā Černobiļas AES) vēl atlikušā bloka darbības pagarināšanu. Pirmo bloku slēdza 2004.gada decembrī, otro paredzēts slēgt nākamā gada beigās. Ignalinas AES slēgšana bija viens no priekšnoteikumiem Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES). Referendums atzīts par nenotikušu, jo tajā piedalījās mazāk par pusi balsstiesīgo, kaut arī sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka Ignalinas AES saglabāšanas iecere ir ļoti populāra. Arī pozitīva iznākuma gadījumā referendumam nebūtu juridiska spēka, jo tas ir konsultatīvs. Lietuva gribēja to izmantot kā argumentu sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par AES darbības termiņa pagarināšanu līdz 2012.gadam. Tiesa, EK vairākkārt darījusi zināmu, ka šajā jautājumā nepiekāpsies. Referenduma rīkošanu atbalstīja visas lielākās politiskās partijas (atskaitot sociāldemokrātus). Valsts prezidents Valds Adamkus jau paudis nožēlu par referenduma izgāšanos. Līdzīgi kā pie mums, arī Lietuvā pāri par 70% iedzīvotāju nav augstās domās par parlamentu. Vēlētāju aktivitāte nav augsta. 2000.gadā Seima vēlēšanās piedalījās turpat 59% balsstiesīgo, pirms četriem gadiem — nedaudz virs 46%, šogad — 47%. No Seimā iekļuvušajām partijām kā pazīstamākās varam minēt Tēvzemes savienību (19% balsu), Eiropā vienīgā no prezidenta amata impīčmenta ceļā atstādinātā cilvēka — Rolanda Paksa — Kārtību un taisnīgumu (12,9%), tagadējā valdības vadītāja Ģedimina Ķirķila sociāldemokrātus (11,8%) un joprojām finansiālos nodarījumos apsūdzētā "gurķīšu vīra" Viktora Uspaskiha Darba partiju (9,2%). 5% barjeru pārvarējušas arī divas sīkpartijas. Aiz borta palikusi kādreizējās Lietuvas premjerministres, "dzintara lēdijas" un tagadējās lauksaimniecības ministres Kazimiras Prunskienes partija. Atsevišķas pieminēšanas vērta ir otrās vietas (15,3%) ieguvēja Tautas atdzimšanas partija. Tā no nekurienes uzradās pirms vairākiem mēnešiem, un vēl nesen tās reitings nepārsniedza 4%. Partijas vēlēšanu listē bija daudz ar mākslu un izklaides biznesu saistītu cilvēku, tās oficiālais līderis ir televīzijas producents. Partija tikusi pie neoficiāla apzīmējuma "šoumeņu partija". Latvijā līdzīgi iznāca ar "mācītāju partiju". Taču ar to paralēles ar brālīgo Latviju nav galā. Vēlēšanu nedēļā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka balsot nedomā iet 21% balsstiesīgo respondentu, bet no tiem, kuri gatavojās piedalīties vēlēšanās, turpat 40% apgalvoja, ka nezina, par kuru partiju balsos. Tas, domājams, ir Latvijā labi pazīstamais "Zīgerista efekts" — cilvēki kautrējas atzīties, ka gatavojas balsot par klajiem populistiem vai netradicionāliem politiskajiem veidojumiem. "Šoumeņiem", pēc pašu apgalvotā, nav ideoloģiskās bāzes. Viņu ievēlēšana vērtējama kā vēlētāju politiski ne visai atbildīga rīcība, it īpaši, ja tā ir īsta partija. Pastāv versija, ka Tauta atdzimšanas partija patiesībā ir vai nu sociāldemokrātu, vai konservatīvās Tēvzemes savienības "fārmklubs". Tas secināts no priekšvēlēšanu laika: "šoumeņi" teica skarbus vārdus par Paksa un Uspaskiha populistiskajām partijām. Kad Seims sāks strādāt, viss ātri nostāsies patiesajās vietās. Tēvzemes savienības līderis Andrus Kubiļus jau apliecinājis gatavību veidot nākamo valdību, taču par iespējamo koalīciju varēja pateikt tikai to, ka tajā pilnīgi noteikti nebūs ne Uspaskiha, ne Paksa partijas. Viņam var tikai piekrist. Abiem Maskavai vislabvēlīgāk noskaņotajiem politiskajiem spēkiem būtu jāpaliek opozīcijā. Varianti būs, taču tie pa īstam nāks redzami, kad kļūs pilnīgi skaidrs, kāds ir Seima deputātu sastāvs. Interesanti, ka nu jau aiziešanai gatavā un visumā sekmīgi strādājusī sociāldemokrāta Ķirķiļa valdība balstījās uz parlamenta vairākuma koalīciju, kuru veidoja sociāldemokrātu un četru sīkpartiju deputāti. Savukārt sociāldemokrāti paguvuši paziņot, ka ir gatavi darbam opozīcijā. Pašlaik tā var būt itin "silta vietiņa". Turpretim valdības veidošana pasaules finanšu krīzes un Lietuvas ekonomikas lejupslīdes apstākļos ir visai nepateicīgs darbs — ar perspektīvu būt "sliktajiem" un visās nelaimēs vainotajiem. Cerams, ar jauno Lietuvas valdību vieglāk varēs rast kopīgu valodu jautājumos, kas vienlīdz svarīgi gan Latvijai, gan Lietuvai. Runa ir par jūras robežu, jaunas AES projektu un elektrības savienojumu ar Zviedriju.