Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Piektdiena, 18. oktobris
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Askolds Rodins: Medvedeva gads

Milzums politologu, ekspertu un žurnālistu sekojuši līdzi visam, ko saka un dara Krievijas prezidents un premjers, meklējot prezidenta patstāvības pazīmes. Ir bijušas pāris epizodes, kurās, ja labi grib, prezidenta teikto var traktēt kā premjera "glaudīšanu pret spalvu". Tiesa, vasaras sākumā Medvedevs atcēla no amatiem vairākus (pazīstamākais no tiem bija Federālā drošības dienesta (FDD) šefs Nikolajs Patruševs) represīvo iestāžu vadītājus — ilggadējus Putina līdzgaitniekus.

Taču nav īsta pamata domāt, ka tā bija Medvedeva paša iniciatīva, drīzāk jau Putins ar viņa rokām sarīkoja savu "garo nažu nakti", tikai bez cilvēku upuriem.

Pirmdien apritēja apaļš gads, kopš Krievijas prezidenta amatā tika ievēlēts iepriekšējā prezidenta Vladimira Putina izvirzītais un atbalstītais Dmitrijs Medvedevs. Medvedevam sākās iesildīšanās laiks — formāli līdz inaugurācijas ceremonijai maija sākumā. Taču šķiet, ka tas nebeigsies līdz pat nākamajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

Astoņos valdīšanas gados Putins tika izveidojis pārvaldes sistēmu, kuru parasti dēvē par varas vertikāli, un Medvedevs bija liela šīs sistēmas "skrūve". Krievijā prezidentam dota gandrīz neierobežota vara, viņš var, piemēram, bez iemesla minēšanas atlaist no darba premjerministru. Konkrētajā situācijā — Medvedevs Putinu, tomēr šāda iespējamība ir tuva nullei. Tam vajadzīgi ļoti, ļoti ārkārtas apstākļi. Situācija tika modelēta kā Putina "palikšana aizejot", un līdz šim viss gājis kā smērēts.

Medvedevs pieder pie Putina brigādes, šī brigāde valda Krievijā, un brigādē noteicošā ir iekšējā hierarhija. Krievijai tās jaunlaiku vēsturē pirmo reizi ir prezidents, kurš nevar atļauties kritizēt valdību, jo tas nozīmētu arī tās vadītāja kritizēšanu.

Pastāv vairākas versijas, kāpēc Putins realizēja operāciju Pārmantotājs, nevis lika Valsts domei nobalsot par prezidenta pilnvaru termiņu skaita palielināšanu. Visticamāk, tāpēc, lai tiktu pie argumenta apgalvojumam, ka Krievija ir demokrātiska valsts, kurā respektē konstitūciju.

Putinam bija vajadzīgs viņa troņa sargātājs, un, spriežot pēc Medvedeva līdzšinējās darbības, Putins savā izvēlē nav kļūdījies. Lomas ir sadalītas, un abi aktieri pat ļoti pārliecinoši iejutušies savos tēlos.

Dabiski, ka rīkojumu par kara sākšanu pret Gruziju un par karadarbības izbeigšanu atbilstoši savam oficiālajam statusam deva Medvedevs, cita lieta — vai viņš patiešām bija lēmuma pieņēmējs. Dabiski, ka rīkojumu Ārlietu ministrijai par Abhāzijas un Dienvidosetijas valstiskās neatkarības atzīšanu deva Medvedevs. Tikai atkal — kā bija ar lemšanu? Šis lēmums Krievijai, kas pati ir federatīva valsts, nākotnē var atspēlēties, un oficiālais vaininieks ir zināms. Bez Krievijas abas "valstis" atzinusi tikai tālā un nelielā, nabadzības māktā Nikaragva. Ārpolitika Krievijā saskaņā ar konstitūciju tomēr ir prezidenta darbības lauciņš, un šī neveiksme nāk pār Medvedeva galvu neatkarīgi no tā, kas ir bijis vai nav bijis aiz kulisēm.

Interesantas ir Krievijas vēlētāju domas par valsts īsto saimnieku. Nesenā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 45% respondentu uzskata, ka Putina ietekme ir pilnībā saglabājusies. Vēl 42% domā, ka saglabājusies "lielā mērā". Pirms gada pilnīgu ietekmes saglabāšanos prognozēja 25% aptaujāto.

Ka Kremlis būs reālās varas centrs arī pēc Putina aiziešanas citā darbā, pirms gada uzskatīja 23% aptaujāto, šoziem — 8%.

Var tikai minēt, kad un pa kādu ceļu bija iecerēta Putina leģitīma atgriešanās Kremļa saimnieka lomā, taču viss mainījās rudenī, kad Krievijas politikā savu vārdu sāka teikt nelūgts "spēlētājs" — finanšu un ekonomiskā krīze kombinācijā ar vairākkārtīgu naftas cenu krišanos. Kā daudzviet pasaulē, arī Krievijai nācās teikt ardievas treknajiem gadiem ar visām no tā izrietošajām sekām — arī sociālajām.

Ātri vien nāca redzams, ka Putins ir pilnīgi nepiemērots krīzes menedžera lomai, kas jaunajos apstākļos automātiski būtu jāuzņemas valdības vadītājam. Taču jau ap gadumiju bija skaidrs, ka Putinam nav manevra iespēju, viņš nevar atļauties ne uzreiz atgriezties (paņēmienu droši vien varētu sakombinēt) Kremlī, nedz arī pamest premjerministra amatu, jo tā būtu politiska pašnāvība. Reitingi liecina, ka cilvēki joprojām tic Putinam. Medvedevam arī, tikai mazāk.

Krievijas nedaudzie pāri palikušie liberāļi ieteikuši Medvedevam atlaist Putinu un meklēt sakarīgāku, krīzes apstākļiem piemērotāku premjerministru. Medvedevs to nedarīs, jo prezidents un premjers ir pārlieku cieši saistīti. Ja precīzāk — Medvedeva piesaiste Putinam ir daudz ciešāka un psiholoģiski dziļāka, nekā varētu domāt pēc viņu izturēšanās publiskajā telpā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas