Viena "lēciena" attālumā no Tbilisi. Sarkozī nācās otrreiz mērot ceļu uz Maskavu, lai panāktu, ka Krievijas karaspēku tomēr atvilks no Kremļa atzītās Gruzijas teritorijas, bet Krievijas "miera uzturētājus" 1.oktobrī nomainīs ES pilnvaroti novērotāji. Krievija ir viena no konfliktā tieši iesaistītajām pusēm, un tās pārstāvji pēc definīcijas nevar tikt uzskatīti par miera uzturētājiem. Lai nelauztu tradīciju tā īsti neturēt doto vārdu, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nedēļas vidū paziņoja, ka starptautiskajiem novērotājiem būs vieta tikai vienā Gruzijas un Abhāzijas un Gruzijas un Dienvidosetijas administratīvās robežas pusē - Maskavas neapstrīdētajā Gruzijas daļā. Abos gadījumos izmantota viena un tā pati visai nekorektā pieeja. Augusta vienošanās patiešām neietvēra aizliegumu Krievijai veidot "drošības joslas". Runa bija par karaspēka atgriešanos pastāvīgās dislokācijas vietās, un šis vienošanās punkts netika izpildīts, toties uzradās "drošības joslas". Pagājušā pirmdienā Sarkozī un Medvedeva tikšanās laikā netika īpaši atrunāts, ka ES misijas darbam nebūs teritoriālu ierobežojumu. Tas likās pašsaprotami, jo atbilst vienošanās garam, un par to otrdien publiski runāja Sarkozī. Īpašu šiku Lavrova paziņojumam piešķir viņa ieņemamais amats. Lavrovs ir Krievijas ārlietu ministrs, tās valsts ārlietu ministrs, kas oficiāli atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību. Kāpēc Krievijas ārlietu ministrs runā abu "neatkarīgo valstu" vārdā, lemj to vietā? Būtu vismaz skata pēc izveidojis trīspusēju Krievijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas darba grupu. Diplomātiskās attiecības taču nodibinātas un pirmie līgumi (par Krievijas kara bāzēm abās "valstīs") noslēgti. Krievijai neizdevās sasniegt pret Gruziju vērstās militārās agresijas (ir daudz neapstrīdamu pierādījumu, ka plaša militārā konflikta uzsācēja bijusi tieši Krievija) galveno mērķi - gāzt prorietumniecisko Mihaila Saakašvili valdību un iedibināt prokremlisku režīmu, kas apturētu Gruzijas virzību uz pievienošanos uz NATO. Krievija sākusi karaspēka atvilkšanu, gan atstājot aiz sevis postažu (stratēģiski svarīgajā Poti pilsētā, piemēram, mērķtiecīgi iznīcināta ostas infrastrūktūra), tomēr sākusi, un, cerams, turpinās nevis ķersies pie kaut kādiem jauniem "jociņiem".
Askolds Rodins: Negribīgā atkāpšanās
Tikumu nemet. Pēc 12.augustā panāktās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vienošanās par pamieru Gruzijā (t.s. "seši punkti"), Krievija patvaļīgi "papildināja" dokumentu, izveidojot "drošības joslu", kurā palika Krievijas karaspēks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.