Askolds Rodins: Nelaimes putns Kačiņskis

Skeptiķiem es gribētu atgādināt ES reformu līguma un ES ideju. ES reformu līguma ideja: 1. Atvieglināt lēmumu pieņemšanu (lai 1 populists vairs nevarētu nostāties pret 26 citām dalībvalstīm) 2. Vienota ārpolitika 3. Obligāta Pamattiesību harta (cilvēktiesības) ES ideja: Novākt šķēršļus cilvēku ceļošanai un uzņēmējdarbībai ES un EEZ teritorijā. Proti, atvieglināsies dzīve un palielināsies konkurence. - Vai Vidzemniekam būtu vēlme maksāt papildus tarifus, aizpildīt sarežģītas procedūras, lai veiktu uzņēmējdarbību Latgalē, un beigās izrādītos, ka tāda veida pakalpojumi Latgalē ir aizliegti. - Protams, lielāka konkurence nozīmē arī to, ka neefektīvākajiem uzņēmējiem jāaiziet vai jāpievienojas efektīvākajiem. Taču kopumā ilgermiņā lielāka un godīgāka konkurence (abi ir ES politikas stūrakmeņi) nozīmē lētākas un labākas preces un pakalpojumus, plašākas darba iespējas un lielākas algas (izņemot rietumzemju izlepušajam darbaspēkam bez izglītības, kuru tagad izkonkurē viesstrādnieki - jaunie apstākļi viņus tikai piespiedīs attīstīt sevi). Vai kāda no ES idejām ir Latvijai vai jebkurai citai dalībvalstij ilgermiņā kaitīga? Es gan atbalstītu ideju par dažādu ātrumu Eiropu, kur dažas progresīvākās valstis varētu novākt šķēršļus aizvien jaunās jomās, vairums dalībvalstu novāktu šķēršļus nedaudz lēnākā ātrumā, sekojot priekšgājēju veiksmes stāstiem, bet Kačinskis viens pats varētu palikt ar garu degunu, kamēr poļu tauta un uzņēmēji, kam saglabāsies apgrūtināti sakari ar pārējo Eiropu, viņu nenometīs.

Kā vēl ES var paplašināt. Kurus maniakus taisās vēl iekļaut?

Tas savukārt ir kā medus maize Krievijai un ASV, kuras gaida ES ietekmes mazInāšanos tās kaimiņvalstīs un Baltijas valstīs. ___________________________________ ASV interesēs nu gan nav vāja ES, iestāšanās ES bija ASV prasība Baltijas valstīm, lai tās uzņemtu NATO. th18 Rietumu kopīgās vērtības ir cilvēktiesības un demokrātija.

Vladimirs Vladimirovčs pateica pareizi: tādu kopējo Eiropas vērtību nekad nav bijis!

Gluži tā nav ka nav kopēju interešu. Taču man ir jāpiekrīt, ka mūsu valstsvīru un ārlietu darboņu izpratne par ES stipri atšķiras no pārējo valstu amatpersonu attieksmes. Un ne uz to labāko pusi.

Vēl arī jāpiezīmē tas, ka vienkāršajai tautai Eiropā šobrīd ir vienkārši citas problēmas - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, cenu celšanās un viss pārējais. Tāpēc varbūt tas līgums tiek mētāts kā karsts kartupelis, jo nemiera laikos pieņemt svarīgus doķus nav pieņemts.

Saprotams, ka ekonomiskās recesijas apstākļos politiķu "mīlestība" pret ES ir noplakusi, jo tauta, kura savās problēmās daudzos aspektos ir fiksa vainot ES un pat globālo "korporāciju sazvērestību", citādāku ceļu nesaprastu. Tas viss ir normāli - cik normāli var būt maz informēti, bet iekarsuši vēlētāji -, taču lielākā sāpe ir saskatīt lielo bildi - par ko arī Askolds labi norāda. Ko darīt tālāk? Kā pārliecināt īrus un austrumeiropiešus? Līgums ir tik ilgi nomuļāts, ka tā atlikšana praktiski nozīmētu atzīšanos, ka ES nespēj kopēji skatīties nākotnē. Tas savukārt ir kā medus maize Krievijai un ASV, kuras gaida ES ietekmes mazInāšanos tās kaimiņvalstīs un Baltijas valstīs. Šķiet, arī ES birokrātiem būtu tā kā jānolaižas uz zemes un jāsaprot cilvēku īgnuma iemesli - līgums ir sarežģīts, mīklains, neizskaidrots. To normāli nepārzin par politiķi, tad ko var prasīt no vienkāršās tautas? Iespējams, ka ir vienkārši jānogaida un tikmēr jāskaidro līguma būtība un svarīgums. Ja politiķi to spēs, tad spēs arī pārvarēt krīzi.

Ja ES grib izdzīvot globālā konkurencē, tāds līgums ir vajadzīgs, cita lieta, ka lielās ES valstis, kā Vācija un Francija, bieži vien pašas savas intereses stāda augstāk par ES interesēm. Kučinski - nu tie vispār ir fenomeni, bet, cik es zinu, arī otram brālim, kas ir prezidents, ilgs laiks vairs nav atlicis, diez vai otrreiz viņu ievēlēs.

Būtu labāk, ja arī Latvijas valstsvīri būtu tādi paši apņēmīgi savu valstu interešu aizstāvji kā Polijas, Vācijas un Čehijas prezidenti. Ko te var nurmulēt par kaut kādām kopējām Eiropas interesēm. tādu nekad nav bijis un nebūs. Būs joprojām atsevišķu ES smagsvaru individuālās intereses. Baltijas jūras gāzes vads jeb Putina-Šrēdera pakts to parādīja perfekti. Krievija nepieciešamības gadījumā un savu interešu vārdā pa vienam piepērk gan atsevišķas valstis, gan to vadītājus, gan citus politiķus. Latvijai sāvā ārpolitikā jābeidz tēlot baigāko ES kolchoza piekritēju un aizstāvi un jāsāk rīkoties pragmatiski savu iedzīvotāju interesēs. Pragmatiski, tas nozīmē no ES ņemt visu, kas noder pašiem un noraidīt visu, kas jebkādi ierobežo mūsu ceļu uz labklājību. Starp citu, tā pati Vācija un citas gāzes vada projektā iesaistītās valstis tieši tā arī rīkojās. Un uzšķaudīt viņam uz kaut kādām mistiskām kopējām ES ārpolitiskām nostādnēm un vērtībām. Viņi domāja par to, kā savas valstis pēc iespējas labāk nodrošināt ar energoresursiem. Tiši tādi paši apsvērumi - energoresursu pieejamība ir primārie Dienvideiropas valstīs, kas turpinā attīstīt gāzes vada būvēšanu no kaspijas jūras baseina caur Turciju. Vienīgi mēs te mēles izkāruši turpinām bezjēdzīgas diskusijas par kaut kādām kopējām vērtībām un interesēm. tādu nav principā, ja valstsvīri jau nav nopirkti saknē, lai īstenotu tieši tādu bezdarbības politiku. Un nožēlojami, ja tajā visā iesaistās mediji to atbalstot.

Loģiski, ka viss nav 100% izdevīgs tikai Latvijai. Līgums tomēr ir kompromiss starp visām ES valstīm. Taču tas ir nepieciešams ES darbības uzlabošanai, jo, manuprāt, lielākā ES problēma ir nespēja ātri un efektīvi pieņemt lēmumus. A par panu Kačinski - nesen dzirdēju, ka Polijā prezidents nevar atteikties parakstīt Seima ratificētu starptautisku līgumu. Tas ir pret Polijas konstitūciju.

`

Labak butu, ka Rodins pats izlasitu un izanalizetu so ligumu, nevis palautos uz Arlietu ministrijas "ekspertu" sniegtajam zinjam. Man taja dauidzas lietas liekas apsaubamas, bet nav jau ar Askoldu ko diskutet... Tas nenozime, ka esmu pret liguma pamatprincipiem, tacu, ja Latvija butu apdomigaka, ta varetu kopa ar tiem pasiem poljiem un iriem dabut no si liguma kaut ko labaku.