Tomēr sadaļā Ārpolitika ievīta arī kāda noslēpumaina frāze. "Analizējot pagājušā gada notikumus nacionālās drošības kontekstā, jāņem vērā arī atsevišķu valstu iespējamā iekšpolitikas un ārpolitikas nenoteiktība, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību." Vai "var negatīvi ietekmēt Latvijas (..) drošību" nozīmē potenciālu draudu pastāvēšanu? Kas ir šīs "atsevišķās valstis"? Varbūt daudzskaitlis lietots, lai nebūtu skaidri un gaiši jāteic, ka runa ir par Krieviju, par kuru zemāk sacīts, ka "Latvijas ārpolitiskā drošības situācija vērtējama kontekstā ar pasaulē pieaugošo Krievijas ģeopolitisko lomu"?
Vakar Saeimas plenārsēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) iepazīstināja deputātus ar Informācijas analīzes dienesta sagatavoto ziņojumu par stāvokli nacionālās drošības jomā. Nevar teikt, ka deputāti tika izrādījuši nopietnu interesi par ziņojumu. Deputātu daudzo savstarpējo sarunu radītā murdoņa presei atvēlētajās vietās brīžam pat neļāva kārtīgi saklausīt, ko saka premjers. Kopumā ziņojums šķita pārlieku dzīvespriecīgs. Tas, domājams, tāpēc, ka dokumentu izstrādājis premjera pakļautības dienests. Būtu interesanti, ja paralēlu nacionālās drošības izvērtējumu būtu devusi arī no budžeta neatkarīga struktūra.Necik sen Lielbritānijas speciālie dienesti publiski atzina — karalisti visvairāk apdraud (secībā) Al Qaeda, Irāna un Krievija. Irāna ir stipri tālu no Latvijas, bet starptautiskie teroristi, vismaz līdz šim tā bija, varētu pat neapjaust par mūsu valsts pastāvēšanu. Tiesa, un tas ir pateikts ziņojumā, ar laiku atpazīstamību varētu veicināt Latvijas kontingentu līdzdalība starptautiskajās misijās.
Var piekrist autoriem, kas norāda uz "Krievijas enerģētikas politikas ciešu saistību ar ārpolitiku un vēlmi atjaunot ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globāli". Šī visnotaļ pareizā atziņa gan sanāk pretrunā ar sadaļā Ekonomiskā drošība, sabiedrības integrācija un sociālā vide lasāmo, ka enerģētiskās drošības labad Rīgā jābūvē "400 megavatu gāzes elektrostacija". Tā vien šķiet, ka šī sadaļa uzrakstīta vēl Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā. Dabasgāzes piegādēs, protams, par to maksājot, cik prasa, mēs jau tāpat esam pilnībā atkarīgi no Krievijas. Gāzes elektrostacija šo atkarību tikai padziļinās. Tas gadījumā, ja Krievija spēs pārdot tik daudz gāzes, cik mums būs vajadzīgs. Pēc ziņojuma debatēs pamatoti izskanēja, ka Krievijai ar gāzes ieguvi visai drīz kā nu būs, tā būs. No PSRS mantotās gāzes atradnes iet uz beigām, bet Barenca jūrā atrastos gāzes krājumus pretēji cerētajam nevarēs sākt tukšot 2010.gadā.
Vēl šajā sadaļā aizmirsies vai nu kaut ko svītrot, vai arī pierakstīt klāt, jo tā nevēsta ne par sabiedrības integrāciju,ne sociālo vidi.
Par Latvijas un Krievijas attiecībām ziņojumā teikts, ka "joprojām saglabājas vairāki politiski determinēti jautājumi, kas apgrūtina brīva un netraucēta dialoga veidošanos". Šie "politiski determinētie" pirmām kārtām ir pilsonības nulles variants un otrā valsts valoda, kas ļautu iztikt bez pirmās. Iekams šīs Krievijas nostādnes, kas mums nav pieņemamas, netiks svītrotas, abu valstu attiecībās allaž atradīsies vieta ja ne saspīlējumam, tad vismaz saspīlējuma elementiem. Ja ne citādi, tad saistībā ar vēsturi.
Krievija laiku pa laikam atgādina, ka ir mums nedraudzīga valsts. Darbos. Var atsaukt atmiņā dažus pēdējo gadu notikumus. Kādreiz bija ilūzija, ka attiecības uzlabosies pēc Latvijas iestāšanās NATO, kā tas bija Polijai. Iestājāmies. Tikai jauno gāzesvadu uz Vāciju grib stiept nevis pa sauszemi cauri Latvijai, bet pa jūru. Ziņojumā par šo gāzesvadu runāts kā par galīgi izlemtu jautājumu, kas gan tā nav. Eiropas Parlaments nule kā nobalsoja, ka atkārtoti jāvērtē gāzesvada iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.
Bija ilūzija, ka attiecības uz labo pusi mainīs robežlīguma parakstīšana. Parakstījām. Taču Krievija atcēla vīzas nepilsoņiem, par kuriem Latvijas valsts juridiski atbild tieši tāpat kā pilsoņi. Dots stimuls nenaturalizēties, taču sev atstāta iespēja pārmest naturalizācijas "bruņurupuča tempus". Pavisam nesen Krievijas valdības vicepremjers Sergejs Ivanovs paziņoja, ka pēc 2015.gada Krievija neko neeksportēs caur Baltijas valstu ostām (nav, ko barot!). Cita liela, kas no tā iznāks, taču pateikts ir. Nekādas briesmīgas iegriešanas jau nav, taču minētais — tie ir nedraudzīgi žesti.
Ziņojumā ne ar pušplēstu vārdu nav pieminētas ārvalstu investīcijas, kaut arī tās ir saistītas ar ekonomisko drošību. Un atkal jau būtu jārunā par investīcijām kopumā un atsevišķi — par investīcijām no Krievijas. Jo ar šo kaimiņzemi mums ir īpašas attiecības. Īpašas ne šī vārda pozitīvajā nozīmē. Ziņojuma autori to tā kā redz, tā kā ne.