Askolds Rodins: Nesasteigt lēmumu

Zvejsalnieks tepat Rīgā, Vilnītis — Maskavā. Paredzēts, ka jau nākamajā trešdienā abus kandidātus iztaujās Nacionālās drošības padomē (NDP). No tālākas pretendēšanas uz KNAB priekšnieka amatu atstumta biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Valdības sēžu zālē klātesošā statusā atradās arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Daloties iespaidos, viņš labākos kandidātus minēja šādā secībā: Strīķe, Zvejsalnieks, Vilnītis. Lai nu kurš, bet Maizītis "drēbi pazīst", un tāpēc ir pamats domāt, ka valdības lēmums nav bijis īsti objektīvs — par spīti vienprātībai. No politiskajām partijām nākušie valdības vīri zina, ka Strīķei "laužņus" neuzlikt, par Zvejsalnieku un Vilnīti tas vēl nav zināms. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) atzinis, ka augsti vērtējot Strīķi kā operatīvā darba darītāju, kas pašlaik strādājot viņai "atbilstošā vietā". Tas nav nekas jauns, Godmanis arī agrāk darījis zināmu, ka KNAB priekšnieka amatā nevēloties redzēt birojā strādājošu cilvēku. No vienas puses — vīrs un vārds, no citas — ne visai. Vīrs un vārds selektīvu lietā likšanu uzskatāmi apliecina Informācijas analīzes dienesta (19 dienošo, gada patēriņš — pusmiljons latu, pastāvēšanas jēga — apšaubāma) "visjaunāko laiku vēsture". Janvāra vidū Godmanis sacīja, ka tikšot lemts par informācijas analizētāju struktūras likvidēšanu, bet iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pat darīja zināmu, ka lēmums jau esot pieņemts. Par agru, izrādījās, bērēts. Parādījās vārds "reorganizācija", un tas nav "likvidēšanas" sinonīms. Otrdien valdība tik vien izdarīja, kā pārcēla reorganizācijas jautājuma izskatīšanu uz nākamo sēdi. Salīdzinot ar Jutu Strīķi, abiem tālāk virzītajiem ietekmīgā amata kandidātiem ir kāda priekšrocība, kas gan var pārvērsties savā pretstatā. Atskaitot publiski pieejamās biogrāfijas, par viņiem zināms ļoti maz. Tagad bezpartijiski, bijuši sociāldemokrātiski jauni cilvēki, tiesa, katrs savā sociāldemokrātu "galā". Mēģinājuši ienākt politikā (Saeimā), vēlētāju balsu sanācis par maz — kā tas pēdējā laikā parasti notiek ar sociāldemokrātiem neatkarīgi no listes nosaukuma. Zvejsalnieka sieva tā kā bijusi iejaukta Rēzeknes gaļas skandālā, tā kā īsti ne. Vilnītis pirms divarpus gadiem izīrējis dzīvokli Dzirnavu ielā. Iznācis no valdības sēžu zāles, Vilnītis nevēlējās runāt ar žurnālistiem — kas tā vēl par nemodi? Zvejsalnieks izrādījās runīgāks, taču varbūt tieši viņam būtu bijis prātīgāk paklusēt. Nu nelon mācītam juristam vilkt pakaļ fiziķim Godmanim, ka, gan ne tūlīt, taču pastāvot iespēja apvienot KNAB un drošības policiju (Zvejsalnieks ir tur dienējis). Drošības policija ir drošības iestāde, bet KNAB nav. Ir tāds nostāsts par eža krustošanu ar čūsku — iznākot laba dzeloņstieple. Ja KNAB būtu drošības iestāde, abus kandidātus purinātu arī Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) vadītajā Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Zvērudārzu gan nepieminot, TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš nesen publiski atzina, ka viena no nesenas pagātnes kļūdām bijusi Valda Zatlera ievēlēšana Valsts prezidenta amatā. Viss noticis lielā steigā un paslepšus, izpalikusi plaša sabiedriskā apspriešana, kurā prezidenta amata kandidātu izgaismotu no visām pusēm. Protams, ne viss, kas ir labi TP, ir labi arī Latvijas sabiedrībai, taču Segliņa novēloti atzīto, ka arī steigties vajag bez liekas steigas, tomēr der paturēt prātā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz 31. martam, Zatlera "ultimāta" (tajā ietilpst arī prasība apstiprināt amatā jaunu KNAB priekšnieku) gala termiņam, atlikuši divi mēneši. NDP, domājams, kā tādās reizēs mēdz teikt, būs "uzdevumu augstumos". Tomēr vēl pirms NDP teikusi savu vārdu, premjers Godmanis jau paudis, ka viens no pretendentiem, visticamāk, tikšot virzīts "apstiprināšanai amatā Saeimā". Tas droši vien izsprucis sarunas karstumā, piemirstot, ka šajā gadījumā pastāv vēl viens filtrs. Smagi nākusī un arī pašlaik nozīmi nezaudējusī Adventes vienošanās (to decembrī parakstīja sešas no astoņām Saeimā pārstāvētajām partijām, gan visas koalīcijas partijas, gan opozicionāri — Pilsoniskā savienība un Saskaņas centrs), ka pirms KNAB vadītāja amata kandidāta virzīšanas apstiprināšanai Saeimā premjeram jākonsultējas ar visām frakcijām, "lai nodrošinātu (..) iespējami lielāku (vēlams — divu trešdaļu) Saeimas deputātu atbalstu". Kas nolīgts — jādara. Koalīcija nedrīkst ar nenozīmīgu balsu pārsvaru Saeimā uzspiest sabiedrībai neatbilstošu KNAB direktoru. Var iznākt, ka uz mājām būs jāiet nevis vienam, bet abiem valdības tālāk virzītajiem ļoti atbildīgā amata kandidātiem. Jāsāk procedūra no gala. Valsts prezidents vēlas, lai KNAB beidzot tiek pie vadītāja, taču viņš nav teicis, ka tas jāizdara par jebkuru cenu.