Askolds Rodins: Par mundiera godu

Viss norisinājās ļoti strauji. Radās pamats aizdomām par negodīgu rīcību, jau nākamajā dienā sekoja atstādināšana no dienesta pienākumu pildīšanas, un biroja iekšējās drošības nodaļa sāka kriminālprocesu. Par notikušo uz karstām pēdām tika informēta prokuratūra un Ministru prezidents Ivars Godmanis. Fakts, ka noziedzīgā nodarījumā vaino darbiniekus, kas, pēc Loskutova vārdiem, KNAB strādājot pasen, pats par sevi ir nepatīkams. KNAB gadījumā "pasen" varētu nozīmēt dažus gadus. Minētā nodaļas vadītāja reiz jau nonāca plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Aizpagājušajā vasarā viņa, braucot dzērumā, izraisīja avāriju. Zaudēja autovadītājas apliecību un samaksāja 500 latu soda naudu. Acīmredzot, kvalificēta juriste būdama, uztaustīja paviršības un neprecizitātes pirmās instances tiesas rīcībā. Spriedumu pārsūdzēja un atguva gan "tiesības", gan 500 latu. Loskutovam, iespējams, toreiz vajadzēja padomāt par nodaļas vadītājas atbilstību amatam. Bija jau bija augstākas instances tiesas attaisnojošs spriedums, taču arī Loskutovs pats ir labs jurists, viņam vajadzēja saprast, kāds ir formāli varbūt nevainojama sprieduma zemteksts. Ir lietas, no kurām mēs nevaram justies absolūti pasargāti. Piemēram, no cilvēku iespējama negodīguma. Acīmredzot ne katram var uzticēt lielas naudas uzglabāšanu, tikai diemžēl nav testu, kas ļautu droši noteikt — risks pastāv. Šim sliktajam notikumam, varbūt paradoksāli, bet ir arī sava labā puse. Proti, nav ne miņas no mēģinājuma "pabāzt šmuci zem paklāja ", piesegt "savējos", kas palaikam Latvijā pieņem pakroplas formas. Atcerēsimies vien, kā Balvos vairākas tiesībsargājošās iestādes "koordinēja darbību", lai noslēptu, ka jaunieti sabraukušais policists sēdies pie stūres promiļļains. Atcerēsimies vien, kā atkal jau pavisam nesenā pagātnē saistībā ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes tālruņa sarunu nelikumīgo noklausīšanos par "savējiem" kā mūris stāvēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšniecība — lai paliek savās vietās, kaut arī Ģenerālprokuratūra jau bija uzsākusi kriminālprocesu. Galu galā protežētie četri VID finanšu policijas pārvaldes (FPP) darbinieki nonāca uz apsūdzēto sola. Divi no viņiem bija vadošos amatos — pārvaldes direktora vietnieks un Iekšējās drošības daļas priekšnieks. Prāva vēl nav galā, taču, ja spriedums būs notiesājošs, varbūt nāks zināms pats interesantākais — kādu motīvu vadīti finanšu policisti gribētu ķerties pie tā, kas Krimināllikumā saucas par "dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu". Arī šim sliktajam notikumam bijusi sava labā puse. Kā atzinis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš pēc "Jaunalksnes lietas" gandrīz uz pusi krities tālruņa sarunu noklausīšanās pieteikumu skaits. Tas nozīmē, ka apšaubāmas pamatotības pieteikumi paliek neuzrakstīti — vismaz vairāk nekā pirms tam. Nepatīkami, ka vietumis koalīciju atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar skandālu KNAB pavīd tāds ļauns prieciņš, sak, redz, kādi patiesībā ir tie lielie kontrolētāji. KNAB jau nav bijis tā kārtīgi, ko pārmest. Tā mēdz būt: ja nav īstu personāžu, uzrodas izdomātie. Palaikam uzpeld pastāsts par Rēzeknes gaļas kombināta "melno burtnīciņu" (tajā esot bijušas ziņas par finansu atbalstu partijai Jaunais laiks), kuru KNAB ļaunprātīgi atdevis īpašniekiem — pēdu slēpšanai. Tie ir klaji meli. Taisnība, burtnīciņa atgriezās īpašnieku rokās, taču to atdeva nevis KNAB, bet Rēzeknes tiesa. Ja burtnīciņā patiešām būtu nopietnas ziņas, tā diezin vai notiktu. Laikam mūsdienu apstākļiem ne vienmēr atbilst paruna par melu īsajām kājām. Protams, katrs var izteikt pieņēmumus, taču kriminālprocess saistībā ar KNAB gaisā izkūpējušo naudu ir pašā sākuma stadijā. Jā, neviena iestāde nav garantēti pasargāta no negodīgiem darbiniekiem, kas var sastrādāt melnus darbus, tāpēc stipri no svara ir vadības reakcija laikā, kad notikušo vēl varētu mēģināt "nomurkāt". Nekavējoties atstādinot aizdomās turamos un uzreiz informējot gan Ģenerālprokuroru, gan premjeru, gan sabiedrību, Loskutovs ir rīkojies tā, kā vajag.