Askolds Rodins: Pēdējais laiks sākt taupīt

Ir vēl trešais skaitlis, nepatīkams - valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars strādājošo kopējā skaitā. Latvijā to ir 8,1%, Igaunijā - 6%, Lietuvā - 5,1%. Sanāk, ka vienu un to pašu valsts pārvaldes funkciju veikšanai atļaujamies algot proporcionāli vairāk cilvēku, izdot vairāk naudas. Valdības piedāvātie taupības pasākumi var tikt skatīti kā netieša iepriekšējās valdības kritika, paradokss tikai apstāklī, ka pērn decembrī, mainoties valdībām, premjers gan nāca cits, taču lielākā daļa ministru saglabāja savu amatu. Tas tāpēc, ka Saeimā valdošā koalīcija, valdības darba devēja, saglabājās iepriekšējā sastāvā. Sagaidāms, ka balsojums par nākamā gada budžetu Saeimā notiks oktobra beigās, tad arī nāks redzams, vai deputāti akceptēs valdības centienus padarīt valsts pārvaldi lētāku. Kamēr kurpe nespieda, ministrijas pēc savas saprašanas regulēja darbinieku skaitu, un tā nu sanācis, ka pēdējos trijos gados Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) strādājošo skaits pieaudzis par 70% (augstākais rādītājs), bet Vides ministrijā (zemākais rādītājs) - par 0,5%. Mazāk par 10% strādājošo skaits pieaudzis tikai četrās ministrijās. Ja IZM (un arī citām "ātri augušajām" ministrijām) dramatiski pieaudzis darba apjoms, būtu konkrēti jāuzrāda, kādi tad īsti ir pēdējos gados klāt nākušie darbiņi. Kamēr kurpe nespieda, ministrijas (un arī citas valsts pārvaldes iestādes) pēc savas saprašanas un varēšanas noteica strādājošo atalgojumu, un "šķēres" sanākušas pamatīgas. Ministrijās strādājošo vidējās algas šogad pirmajā ceturksnī bija diapazonā no 640 līdz 1785 latiem. Šajā jomā ir pirmā pozitīvā iezīme: ar Ministru kabineta noteikumiem ierobežota ministrijās strādājošo maksimālā darba samaksa - tā nedrīkst pārsniegt 3,5 tūkstošus latu mēnesī (pirms nodokļu nomaksāšanas). Šajos trīsarpus tūkstošos ietilpst arī bēdīgie slavenie vadības līgumi, no kuriem nākotnē (2010.gadā) paredzēts atteikties. Starp citu, vēl tagad nav pilnībā izskausts savulaik plaši popularizētais aizspriedums, ka vadības līguma summa ir konfidenciāla informācija. Nav un pēc būtības nevar būt noslēpums tas, cik liels atalgojums kādam tiek atvēlēts no nodokļu maksātāju jeb sabiedriskās naudas. Lielākais skandāls šajā jomā piedzīvots pirms dažiem gadiem, tiesa, ne saistībā ar valsts pārvaldes struktūru, bet Rīgas domi (pašvaldību nauda arī ir sabiedriskā nauda). Kādreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs (toreiz LSDSP, tagad - LPP/LC) atteicās publiskot konkretizētu domes darbiniekiem prēmijās izmaksāto summu lielumu. Lieta nonāca līdz otrās instances tiesai, kuru tad jau nemērs Bojārs pārliecinoši zaudēja. "Jostas savilkšanas programmas" ietvaros būtu jāizstrādā sava veida "rangu tabula", kas noteiktu, kādas atalgojuma atšķirības pieļaujamas, ja vispār pieļaujamas, viena un tā paša nosaukuma amatus (piemēram, valsts sekretāru, departamentu direktoru, referentu) ieņemošiem ierēdņiem. Vajadzētu tikt skaidrībā, kas tad mūsdienās īsti ir prēmija - naudas balva, ja padarīts kaut kas īpaši nozīmīgs, vai atalgojuma stabila sastāvdaļa, kuru var nesaņemt tikai tad, ja ierēdnis kārtīgi sagrēkojies. "Treknajos gados" un arī pirms tiem pamazām vien vairojās ministriju padotības iestādes - aģentūras, biroji. Arī to pastāvēšanas lietderība būtu jāpārskata. Pagājušajā gadā tas gan ticis darīts, taču stipri nenopietnā variantā. Valsts pārvaldes iestādes pašas pasūtīja savus funkcionālos auditus (maksāja par mūziku), un rezultāts bija likumsakarīgs: viss labākajā kārtībā. Patiesībā nav: dažādas valsts pārvaldes struktūras par valsts naudu vismaz daļēji pilda vienas un tās pašas funkcijas. Valsts pārvaldes struktūru optimizācija ir nepieciešama, un kad tad to veikt, ja ne laikā, kad pienākušie "liesie gadi" var pāriet arī daudz ļaunākos - "lienēšanas gados". Atliek cerēt, ka nenodzīvosimies tiktāl, ka valsts izdevumu segšanai nauda būs jāaizņemas. Taču vienā "grēka ābolā" jau mazliet iekosts: nākamā gada budžets plānots ar nelielu deficītu, un te pastāv risks, ka Saeimas deputāti, balsojot par budžetu, gribēs iet pa šo slideno taciņu tālāk. Tas nu nebūtu pieļaujams.