Askolds Rodins: Sports, Futbols un Vaškevičs

To pašu, kura vārds saistībā ar dīzeļdegvielas kontrabandas lietu vairākkārt ir parādījies publiskajā telpā. Apsūdzētais liecināja, ka kontrabandistus "piesegušas" dažāda ranga VID amatpersonas. Uz tiešu jautājumu, vai "pateicību" saņēmēju vidū bijis arī Vaškevičs, apsūdzētais atbildēja izvairīgi, minot "VID darbinieku tīklu", nepārprotams nē vai jā neizskanēja. Kāpēc? Turpat tiesas sēdē varēja uzzināt, ka Vaškevičam esot divi "pseidonīmi" — Futbols un Sports. Jaunībā Vaškevičs patiešām esot bijis itin labs kājbumbas spēlētājs. Pirms kāda laika, Dienas taujāts, kā tad tur ir ar šiem "pseidonīmiem", Vaškevičs atbildēja, ka labāk "neņemsim prokuratūrai un KNAB nost maizīti, bet ļausim šai lietai iet tiesisku ceļu". Gluži, tāpat kā nesen liecinājušais apsūdzētais, arī Vaškevičs par "pseidonīmiem" runāja izvairīgi, nepasakot skaidru nē. Kāpēc? Kad runa ir par aizdomu kliedēšanu, izvairīga atbilde ir pati sliktākā atbilde, jo tikai pastiprina aizdomas. VID komentārs bija satriecošs: "(..) ar faktiem nepamatoti dažādu personu izteikumi, pieļāvumi un minējumi nav iemesls automātiski neuzticēties darbiniekiem." Tā ir ierēdņu slengā pausta kriminālās pasaules valoda — "tu vispirms pierādi". Pamatu pārdomām rada pats fakts, ka VID vārdā pēc stipri skandalozu ziņu parādīšanās runā tā Komunikāciju nodaļas ļaudis un nevis ģenerāldirektors. Pārdomām tāpēc, ka šāda darba dalīšana atstāj manevra iespējas: lielais priekšnieks, apstākļiem mainoties, var viegli dezavuēt padoto vārdus, sak, samuldēja tur sazin ko. Vaškevičs kā galvenā kontrabandistu ķērāja un "piesedzēja" funkciju savienotājs — tas pašlaik patiešām ir tikai un vienīgi pieņēmums. Taču, kā jau jebkuram pieņēmumam, tam ir tiesības uz eksistenci. Vēl jo vairāk, ja šis pieņēmums neizskatās pēc galīgi no zila gaisa pagrābta. Neviens taču nav licis noprast, ka Vaškevičs varētu izrādīties Somālijas pirātu lieladmirālis. Bez pieņēmuma ir arī daži fakti. Pirms trim gadiem, kad pret kontrabandistiem jau bija sākti kriminālprocesi un viņu tālruņu sarunas sankcionēti noklausījās, Vaškevičs vairākkārt sazinājies ar kontrabandas lietas galveno apsūdzēto, miljonāru Vladimiru Oderovu. Norunājuši tikšanās, lai "apspriestu jautājumus". Ja cilvēki viens otru uzrunā vienskaitļa otrajā personā, tas liecina, ka viņi ir, vismazākais, puslīdz labi pazīstami. Kā tas nācies? Vai viņi bija skolas vai studiju biedri? Kopā skraidelēja pa diskotēkām? Varbūt viņus vieno vaļasprieks, teiksim, sērkociņu kastīšu kolekcionēšana? "Jautājumi", protams, arī var būt visnegaidītākie, pat paraudāšana uz pleca par, teiksim, sarežģījumiem ģimenes dzīvē vai domu apmaiņa par Kioto protokolu. Var būt, taču tas ir mazticami. Tāpēc ir pamats aizdomām, ka Vaškevičs nav Somālijas pirātu lieladmirālis. It īpaši, ja ņemam vērā — arī šī informācija ir parādījusies publiskajā telpā — ka pretlikumīgi gūtās peļņas lauvas tiesa esot tikusi nevis melnā darba darītājiem kontrabandistiem, bet gan "piesedzējiem", baltajām apkaklītēm. Punktu lietai, protams, pieliks tiesa, taču pār Vaškeviču, augstu valsts amatpersonu, ir kritusi tāda ēna, kuru neredzam izlikties vienkārši nevar, ja vien uz šo ierēdni neskatās caur superrozā brillēm. Ārpus normālas loģikas stāvošu, tikai viņiem vien zināmu iemeslu dēļ to dara Vaškeviča tiešais priekšnieks VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns un pats augstākais priekšnieks — finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija). Abiem kungiem acīmredzot nešķiet, ka kaut kāda nozīme varētu būt amatpersonas, šajā gadījumā Vaškeviča reputācijai, kas nupat ir tāda, ka klāt pēdējais brīdis atstādināt viņu no amata. Ja ne citādi, vismaz par sevi padomājot. Lai garā, nelāgā ēna, kas kritusi pār Vaškeviču, nesāktu pārklāt viņus pašus — Jakānu un Slakteri. Taču uz to pusi velk: nav bijis ne pušplēsta vārda par Vaškeviča atstādināšanu. Vēl vairāk, ne Jakāns, ne Slakteris pat neplānojot painteresēties, par ko tad, maliņā nolīduši, savulaik apspriedās Vaškevičs un Oderovs. Kāpēc? Dzintars Jakāns ir ierēdnis, pats savas laimes vai nelaimes kalējs, var arī aiziet klosterī. Atis Slakteris tomēr ir politiķis un viņa maigā attieksme pret Vaškeviču nepārprotami kaitē pēdējā gadā jau tāpat stipri apsūbējušajai Tautas partijas reputācijai.