Zatlers galveno vainu saskata partiju nespējā izskaidrot savus lēmumus. Pagājušā rudens lietussargu revolūciju izsaukusi "valsts varas nespēja sabiedrībai izskaidrot savu rīcību un lēmumus". Šogad deputātu vairākums noraidījis tautas ierosinātas izmaiņas Satversmē un pensiju likumā, tagad "ikvienam no jums ir uzdevums iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savas pozīcijas".
Runājot ārstu valodā, varētu teikt, ka Zatlers noteicis precīzu diagnozi, taču var šaubīties, vai tikai ar uzmundrinošiem vārdiem un labāku komunikāciju varēs panākt mūsu politiskās sistēmas atveseļošanos. Tāpēc dažkārt radās iespaids, ka daļa runas rakstīta, sēžot ziloņkaula tornī, daļa — tepat uz grēcīgās zemes.
Runas ievaddaļā prezidents atsauca atmiņā, kā pirms gada stāvējis šajā pašā zālē un teicis, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus.
"Pēdējā gada laikā mēs esam redzējuši, ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība. Kādēļ? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kuru politiķiem jāuzdod pašiem sev."
Tas ir skatījums no ziloņkaula torņa augstumiem, it īpaši jau par ziedotajiem ideāliem. Visi cilvēki, arī deputāti, var ziedot tikai to, kas viņiem ir. Nevar piekrist prezidentam, ka jārunā tikai par "pēdējo gadu". Tas ir pārāk īss laiks (par maz vilšanos), lai uzkrātos lietussargu revolūcijas potenciāls. Ir runa par jau ilgstoši krātu neuzticēšanos, kas sakņojas nevis deputātu nespējā izskaidrot savus lēmumus, bet gan daudzu partiju pārtapšanā šauru ekonomisko interešu realizējošās balsošanas mašīnās.
Tāpēc mulsinoši izklausījās trīs jautājumi, kurus Zatlers uzdeva saistībā ar augustā paredzētajiem referendumiem. "Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā? Vai tās būtu nepieciešamas, ja savlaicīgi tiktu uzklausītas sabiedrības grupu intereses, uzsākts dialogs ar sabiedrību? Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīva problēmas risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu?" Tādi jautājumi var rasties, ja nav zināma referendumu priekšvēsture. No prezidenta jau it kā nekas netika slēpts.
Kad runa ir par problēmu, kuru iezīmējot, var iztikt bez konkretizācijas (kādi lēmumi, kuras partijas, kuri politiķi), prezidentam vērtējums padodas precīzs kā skalpeļa cirtiens ķirurgam.
"Diemžēl šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process. Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja demokrātiskas valsts iekārtas sagraušanu".
Tas ir nepārprotams mājiens. Taču "šodien ir citi laiki". Zatleram taisnība, 1934. gada 15. maija otrā, pārstrādātā un papildinātā izdevuma nebūs. Tomēr, kā Zatlers pamatoti norāda, neuzticība partijām "ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoniglābēju".
Par nelaimi, aicinājums veidot plašākas, daudzskaitlīgākas partijas paliks vēlmju līmenī, kamēr vēlēšanu likums un partijas finansēšanas likums veicinās centralizētu, dažu naudīgu saimnieku viegli manipulējamu partiju veidošanos. Ar labu gribu vien šo sistēmu nemainīt, bet izeju Zatlers savā runā nepiedāvā.
Saturiski visvājākā bija korupcijas apkarošanai veltītā runas daļa. Prezidents tā arī nepateica pašlaik aktuālo, vai jauna KNAB vadītāja izvēlei vajadzīgs atklāts konkurss. Būtu, protams, jauki, ja korupcijas apkarošana kļūtu par vienu "no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas, piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību". Tomēr bez neatkarīga, uzticama korupcijas apkarotāja to grūti iedomāties. Zatlers pats atzīst, ka "KNAB iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā", taču par KNAB neatkarības nostiprināšanu un tās iegūtās uzticības pasargāšanu viņš nesaka ne vārdu.
Nevar teikt, ka prezidents par viņu amatā ievēlējušajiem politiķiem būtu runājis tā, kā senie romieši par mirušajiem — vai nu labu, vai neko. Tomēr runas pamatā bija doma, ja vien deputāti labāk paskaidrotu savus lēmumus, uzticības krīze tiktu pārvarēta.
Vai Zatlers pats tam tic? Laikam līdz galam tomēr ne. Pēc runas viņš apsēdās zāle viņam rezervētajā vietā un gaidīja, kad līdz balsošanai nonāks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana likums. Likums, kuru Zatlers bija atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Sēdes laikā likumu kastrējošie priekšlikumi tika atsaukti, un prezidentam nenāksies izpildīt savus draudus tos nodot iespējamam referendumam. Šajā gadījumā ar skaidrošanu un veselo saprātu acīm redzot nepietika, vajadzēja deputātiem piedraudēt.