To Dienai apstiprināja Aizsardzības ministrija (AM) un ASV vēstniecība Latvijā. Lai arī šis seminārs bija plānots jau pirms notikumiem Gruzijā, diplomāti vēsta, ka iepriekš to nebija plānots publiskot. Tādēļ to, tāpat kā neseno augsti stāvoša ASV ģenerāļa vizīti Rīgā, var vērtēt kā signālu, ka NATO un atsevišķas tās dalībvalstis vēlas sūtīt stingru signālu par gatavību aizstāvēt Latviju briesmu gadījumā. Spilgts apliecinājums tam, ka alianse pievērš pastiprinātu uzmanību Krievijai kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ir arī piektdien plānotā NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera vizīte Rīgā, liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija. Ārlietu ministrija pagaidām šīs ziņas neapstiprina.
"Tas būs sākums, lai pārskatītu to, ko ir ierosinājusi Aizsardzības ministrija. Šo plānu ir uzrakstījusi Latvija, to pārskatīs NATO eksperti, lai nodrošinātos, ka tas iet pareizajā virzienā," Dienai trešdien par ieplānoto semināru sacīja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. Lai arī šobrīd tās ir ASV un Baltijas valstu konsultācijas, gan viena, gan otra puse uzsver, ka šie plāni ir ietilpināmi NATO kopējā plānošanas mehānismā. Ne Č.Larsons, ne AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs nevēlējās sīkāk stāstīt, ko tieši paredz kopīgi izstrādātie plāni. No viņu teiktā noprotams, ka plāna izstrādes gaitā varētu tikt apsvērti scenāriji, kā rīkoties gadījumā, ja Latvija nonāktu militārā apdraudējumā. "Seminārā militārie eksperti pārrunās to, kas ir jāattīsta, kādas bruņoto spēku spējas alianses kontekstā ir jāatbalsta, lai nostiprinātu Baltijas valstis alianses sastāvā," stāsta E.Rinkēvičs. Augsti stāvošs diplomāts, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, sacīja, ka konsultācijas par sadarbību ar ASV sākās vēl pērnā gada beigās. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka šis seminārs arī apliecina nopietno ASV atbalstu Latvijai: "Viņi kārtējo reizi parāda, ka ir mūsu stratēģiskais partneris."
Jāatgādina, ka šobrīd joprojām NATO nav izstrādāts kolektīvs plāns Baltijas valstu aizsardzībai. Tomēr, kā atzīst diplomāti, situācija mainās arī šajā jautājumā un aizvien vairāk dalībvalstu saprot situācijas nopietnību. NATO partneri tikmēr uzsver, ka jau esošajos kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros Latviju ir iespējams aizstāvēt. To nodrošina gaisa patrulēšana un katras valsts izstrādātās spējas uzņemt citu partneru karaspēku, ko Latvija jau praktiski izmēģināja 2006.gada NATO sammita laikā. Tāpat arī NATO ātrās reaģēšanas spēki ir paredzēti ne vien darbībai karstajos punktos, bet arī 5.panta (nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām) iedarbināšanas gadījumā. E.Rinkēvičs uzsver, ka pagaidām nevar būt ne runas par NATO militāro bāzu izvietošanu Latvijā, jo tas prasītu izmaksas un nebūtu skaidras tās funkcijas.