Proti, LOK kapitālsabiedrībās ieguldīs valsts galvota kredīta līdzekļus, ko vēlāk pati valsts arī apmaksās. Līdzīga shēma paredzēta arī lietišķo sporta veidu centra Kleisti kapitāldaļu atdošanai LOK, taču to īstenot traucējot Latvijas Universitātes pretenzijas uz Kleistu zemēm.
Valsts apmaksās divu pašai piederošu sporta centru kapitāldaļu nodošanu Latvijas Olimpiskajai komitejaiSporta centrs Mežaparks atrodas Ķīšezera krastā līdzās SIA Ķeizarmežs iekārotajai Saulesdārza teritorijai un Ķeizarmeža sporta kompleksam. Sporta centra mājaslapa liecina, ka tas ne tikai piedāvā treniņu iespējas un organizē dažādus sporta pasākumus, bet arī aicina atpūsties tūristus tā viesnīcā. Diena savulaik rakstījusi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto darījumu — par latu kvadrātmetrā bija plānots iznomāt daļu Mežaparka zemes SIA Latvijas Olimpiskā vienība, kuras kapitāldaļu turētāja ir gan valsts, gan LOK. Savukārt tenisa centrs Lielupe ir zīmīgs ne tikai ar to, ka tā ir pamata bāze, kur trenējas valsts izlases dalībnieki, bet tur tenisu mēdz spēlēt arī dažādi biznesa un politikas smagsvari, arī valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC).
Lai īstenotu sporta bāzu Mežaparks un Lielupe rekonstrukcijas projektus, 2008.gada valsts budžetā LOK paredzēti valsts galvojumi attiecīgi 7,3 un 6,9 miljonu latu apjomā. Taču šajā pašā budžetā plānoti arī līdzekļi abu valsts galvoto kredītu apmaksai — Mežaparka rekonstrukcijai valsts budžeta ilgtermiņa saistībās rezervēti 14,3 miljoni latu, savukārt Lielupes rekonstrukcijai — 13,5 miljoni latu. IZM, kas virzīja noteikumus, Dienai paskaidroja, ka šajās summās ierēķināti arī kredīta procenti. Abos gadījumos plānots, ka kredītu sāks atmaksāt 2010.gadā, kad valsts katram no projektiem atvēlējusi vairāk nekā divus miljonus latu, 2011.gadā valsts par katru no projektiem plāno maksāt vairāk nekā miljonu latu, bet pārējo summu plānots atmaksāt līdz 2024.gadam. Valdības lēmums paredz, ka LOK iegulda abu kapitālsabiedrību pamatkapitālā valsts galvotā kredīta līdzekļus, bet valsts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) personā — projekta realizācijai nepieciešamos nekustamos īpašumus. IZM gan darījuma rezultātā saglabātu kontrolpaketi kapitālsabiedrībā, taču, tā kā LOK ir biedrības statuss, tad iznāk — valsts ir apmaksājusi sev piederošu kapitāldaļu nonākšanu privātās rokās.
"Nevalstiskā sektora iesaiste ir optimālākais risinājums šo sporta centru līdzsvarotai un sekmīgai attīstībai," skaidro premjera padomnieks Krists Leiškalns. Šo valdības akceptēto shēmu par pieņemamu neuzskata valsts kontroliere Inguna Sudraba, jo neesot pareizi valstij galvot kredītu, jau skaidri zinot, ka tas pēc tam būs arī jāatmaksā. Tāpat esot diskutējams, vai valstij šādā veidā būtu jāuzdāvina LOK pašas kapitāldaļas. "Kāpēc šāda labvēlība?" vaicā valsts kontroliere. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) uzsver LOK līdzšinējo pieredzi sporta objektu attīstīšanā, arī valdībai iesniegtajā paskaidrojuma rakstā IZM akcentē līdz šim izveidojušos labo sadarbību ar LOK. Taču I.Sudraba uzskata, ka jebkurā gadījumā būtu bijis nepieciešams atklāts process, kur valsts uzrunātu potenciālos investorus, lai vispirms noskaidrotu, kāda ir privātā sektora interese. Diena jau rakstīja, ka šis darījums aizdomīgs licies Sabiedrībai par atklātību Delna, sevišķi tāpēc, ka neesot skaidrības, kā IZM panāks, lai savā īpašumā nonākušās kapitāldaļas LOK pēc tam nepārdotu.