Atvērtā pirmkoda risinājumi — ceļš ārā no krīzes

Gandrīz ikvienam ir skaidrs, ka ilgtermiņā Latvijas ekonomika vairs nespēs savu attīstību balstīt uz lētiem ārvalstu banku piešķirtiem kredītiem. Mums nenovēršami būs jāpiedāvā konkurētspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumi, lai spētu uzturēt tādu dzīves līmeni, pie kāda esam pieraduši pēdējos gados. Īsākā perspektīvā Latvijas valsts iestādēm un uzņēmumiem jāskatās, kā palielināt darbības efektivitāti un racionālāk tērēt līdzekļus, lai to izmantošana veicinātu Latvijas ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Manis pārstāvētā organizācija — Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) — uzskata, ka, izmantojot uz atvērtajām tehnoloģijām balstītus risinājumus, ir iespējams sasniegt abus šos mērķus — IKT nozares konkurētspējas palielināšana un valsts aparāta izmaksu samazināšana. Vispirms — par ieguvumiem īstermiņā. Pieci miljoni latu ir summa, ko varētu ietaupīt, lietojot bezmaksas biroja programmatūras komplektu OpenOffice.org. Pēc Valsts civildienesta pārvaldes datiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs gada sākumā bija nodarbināti 26 840 cilvēku, turklāt šeit nav iekļauta informācija par pašvaldībām, izglītības iestādēm vai valsts uzņēmumiem. Ja rēķina, ka gandrīz katram valsts sektorā strādājošajam nepieciešams dators ar biroja programmatūru, piemēram, Microsoft Office 2007 par 200 latiem, tad arī iznāk minētā summa. Pāreja uz OpenOffice.org sekmīgi notiek Krievijas, Ķīnas, Vācijas, Zviedrijas utt. valsts un pašvaldību iestādēs, kuras gājušas vēl tālāk un datoros izmanto arī atvērtā pirmkoda Linux operētājsistēmu. Pozitīvi piemēri nav jāmeklē tikai ārvalstīs — tādi atrodami arī Latvijā. LATA biedru vidū ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas plaši izmanto atvērtā pirmkoda risinājumus. Aģentūrā vairāk nekā 800 datoriem ir uzstādīta OpenOffice.org biroja programmatūras pakete. LATA uzskata, ka taupības apstākļos valsts iestādēm būtu jāizvēlas alternatīvas komerciālajai programmatūrai — pat aptuveni rēķinot, VSAA ir ietaupījusi 160 000 nodokļu maksātāju naudu. Latvijas valsts iestādes un valsts uzņēmumi katru gadu tērē miljoniem latu dažāda veida programmatūras iegādei, kuras iespējas ne vienmēr līdz galam tiek izmantotas, kamēr bezmaksas alternatīvu ieviešanai pietiktu ar pūlēm, kas tiek veltītas sarežģītu un ilgu iepirkumu organizēšanai. Varbūt, slēdzot liela apjoma līgumu, iespējams saņemt Microsoft Office 2007 atlaides, bet papildu izdevumus rada arī datora operētājsistēma un citi rīki. Protams, rodas izdevumi atvērta pirmkoda programmatūras ieviešanai un uzstādīšanai, taču šādi izdevumi ir arī ieviešot un uzturot komerciālus produktus, kuru sarežģīta un ierobežojoša licenču politika nebūt neatvieglo uzdevumu. Jāatzīmē, ka OpenOffice.org, tikpat labi kā tā maksas analogs, apmierina Eiropas datorprasmes (ECDL) standarta biroja programmatūras moduļu prasības, kas ir ilustrēts tīmeklī pieejamos bezmaksas mācību materiālos. Lielākā daļa līdzekļu, ko valsts tērē programmatūras licenču iegādei, nonāk ārvalstu kompānijām un tikai nelielu daļu saņem Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar programmatūras licenču spekulāciju. No vienas puses, tiek runāts par eksporta palielināšanu un saprātīgu importa bremzēšanu, bet praksē valsts ar vieglu roku atsakās no iespējas ietaupīt un novirzīt naudu Latvijas ekonomikā. Atvērto tehnoloģiju un standartu izmantošanas sekmēšana ir arī ilgtermiņa risinājums valsts attīstībai, kas ļautu Latvijas IKT uzņēmumiem ātrāk un lētāk radīt inovatīvus produktus, kļūt ievērojami konkurētspējīgākiem globālajā tirgū un jūtami uzlabot mūsu valsts ārējās tirdzniecības bilanci. Ekonomikas balstīšana tikai uz kredītlīdzekļiem vai dabas resursu izmantošanu ilgtermiņā ir neperspektīva. Latvijai nav daudz iespēju, lai nākotnē nodrošinātu savu labklājību, un tieši IKT nozare ir starp tām, kas var ļaut Latvijas ekonomikai saglabāt stabilus attīstības tempus vairākus gadus. Pašlaik izvēlēties atvērtā pirmkoda risinājumus traucē vien valsts iestāžu vadītāju un darbinieku zināšanu un izpratnes trūkums. Ir pienācis laiks valdības līmenī stingrāk uzraudzīt epārvaldes iepirkumus, kuros jāpieprasa atvērtā pirmkoda risinājumi, arī Eiropas Komisija informācijas sabiedrības attīstības politika epārvaldes jautājumos norāda uz atvērtā pirmkoda izmantošanu kā vienu no veiksmes faktoriem. LATA aicina ikvienu tīmekļa lapā atveries.lv iepazīties ar atvērtā pirmkoda programmām, kuras bez maksas var lietot gan nekomerciālām, gan komerciālām vajadzībām.