Atvērtā pirmkoda risinājumi — ceļš ārā no krīzes

Uhu, nu jā Windows arī visur instalējas pats, biroja programmatūra tāpat, datortehniķi pēc nokklusējuma ir Windows profesionāļi utt. utjpr. Es visu savu apzinīgo dzīvi esmu dzīvojis uz Linux izņemot vienu ļoti īsu periodu kad bija darīšana vēl ar WIN NT, un esmu paralēli konsultējis cilvēkus pa telefonu par to kā un kas jādara ar WIN. Un tagad palielā organizācijā esmu spiests noskatīties kā "jaunie" datortehniķi mocās ar WIN problēmām, sākot ar Outlooku mailbox failiem virs 2 GB utt. utjpr. kas ne visiem aizkāpj BTW. nemaz nesākšu runāt par Vistu, kura laikam taču lielu uzņēmumu birojos praktiski neiedzīvosies.

B, iisajaa komentaaraa maniiju paaraak daudz dezinformaacijas (tiishas vai netiishas). 1. shajaa rakstaa vareetu atrast daudz truukumus, bet nekur nemaniiju konkreeta produkta piedaavaataaju reklaamu; 2. kaa jau mineets, opereetaajsisteema un biroja programmatuura nav vieniigas izmaksu veidojoshaas sastaavdaljas - antiviirusi u.c. programmatuura maina kopeejaa programmapriikojuma summu; 3. man jau shkjita, ka atbalsta arguments sen ir novecojis. taa kaa tas tomeer atkal uzpeldeeja - kaadu atbalstu licences cenaa piedaavaa konkreeti mineetais razhotaajs, microsoft ? piemeeram, kaadu atbalstu var sanjemt maajas lietotaajs par nopirkto produktu ?

Ar Linux ierēdņiem pilnīgi pietiek. Open Office maz atšķiras no Windows Office, apgūšanas problēmu nav. Galvenais Linux trūkums ir tas , ka nav pieejamas dārgās spēles, bet tas taču ir labi, palielinātos darba ražīgums. Bez Windows nevar iztikt konstruktori un dizaineri, jo speciālizētās programas ir savienojamas tikai ar Windows. Lietojot Linux papildus var ietaupīt uz antivirusu programām un ugunsmūriem, jo Linux tie pagaidām nav vajadzīgi. Tie datorspeciālisti, kas nepārzina Linux, diez vai maz var par tādiem saukties, jo tikai Linux apgūšana dod iespēju apgūt datorzinību pamatus.

Nu re edmund (LATA). Jūsu nepareizās pieejas dēļ, Jūs pats devāt iemeslu komentētājam B sākt nebeidzami stulbo diskusiju, par to, kam tad ir lielāks ROI, linukam vai windowsim.

Šis raksts vairāk gan popularizē konkrētā produkta piedāvātājus, nevis ataino reālo situāciju. Korporatīvo līgumu ietvaros operētājsistēma un ofisa produkti tiek iekļauti vienā pakā un ir krietni lētāki par rakstā minēto cenu kas norādīta tikai par MS Office (~200Ls). Otrkārt nevajag aizmirst par atbalstu gan operētājsistēmai, gan ofisa programmām (lietotāju konsultācijas, problēmu risināšana, labojumi programmatūrai) tas tāpat būs no kāda jāpērk, MS gadījumā tie jau ir iekļauti licences cenā. Līdz ar to ietaupījums sanāk tikai īstermiņā, jo pēc tam būs jāizdod lielāki līdzekļi par lietotāju apmācību, sistēmu uzturēšanu utt. Tā kā nevajag stāstīt par to ka pārējot uz linux un openoffice būs tikai reāls ietaupījums ... īstenībā izdevumu apjoms nemainīsies, iespējams tikai pozīcijas...

Es bišku paskaidrošu. Pašlaik izvēlēties atvērtā pirmkoda risinājumus traucē nevis zināšanu vai izpratnes trūkums, bet tas, ka ir ticis un tiek atļauts iepirkt programmatūru, kas balstīta uz slēgtiem tehnoloģiskiem standartiem. Piedodiet, atvainojiet, bet kamēr iepirkumos netiek pieprasīti vienlīdzīgi spēles noteikumi (atvērti tehn. standarti), tikmēr konkurence tiek kropļota un jebkādai citai programmatūrai (tai sakaitā atvērtā koda) tur nav ko darīt. Es domāju, ka ir jāsāk ar standartiem (ODF nacionalizācija) un tikai tad jāizvērtē šāda vai tāda teksta redaktora ekonomiskie izdevīgumi.