Augstskolas pret plaģiātismu cīnās katra par sevi

nu jaaaa

īsts FAIL stāstiņš

Tā tā Latvijas augstākās izglītības ilūzija turpinās.

" Vaicāti, kā kontrolēt, vai studenti iesniedz savus darbus, augstskolu vadītāji galvenokārt norāda mācībspēku virzienā. Darba vadītājs visciešāk strādā ar studentu un var novērtēt, vai tas ir viņa darbs" un pēc tam, kad mācībspēks atklāj plaģiātismu piemēram Liepājā un griežas pie augstskolas vadības (jo ne jau viens mācībspēks var izslēgt studentu no augstskolas vai pieņemt administratīvus mērus), tad vadība nedara pilnīgi neko. un tā tā dzīve turpinās.

piedodiet, au*gs*tskola. drukas kļūda.

2 raksti blakus - "Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktores vietnieks Anatolijs Melnis norāda, ka [ ..] jostu savilkšanas laikā valsts nevarēs atļauties datubāzi nodrošināt. " UN "Augstākā tiesa sev prēmijās izmaksājuši 100`000 latus" kaut kas neštimmē. par 5..max 10 tūkstošiem viena autstskola var pasūtīt uztaisīt sev vienkāršu sistēmu, kurā varētu ielādēt visus Word formāta darbus un meklēt līdzības tajos. neko nemaksā padalīties tajā ar citām augstskolām. Uzcītīgs students to par 2`000 uztaisītu. bet mums TRŪKST naudas tam, apžēliņ! uzturēšana maksā tik, cik DEACā noīrēt serveri (2GB RAM, Intel Xeon divkodolu procesors, 100MBit tīkls utml jauda atliku likām) par 120Ls/mēn (1440Ls gadā). jādomā, ka tā ir desmitā daļa no "direktores vietnieka" algas , ko valsts "nevarot atļauties". kaut kas galīgi iet šķērsām, ja "gudrie" priekšnieki nejēdz, cik kas maksā un ir gatavi kustētināt pēcpusi tikai pie astronomiskiem cipariem, kad viss sanāk 10x pārmaksāts.

Bet, ar plaģiātismu nodarbojas ne tikai studenti, bet ari pasniedzeji! Pirms gadiem 7 rakstiju savu bakalaura darbu un un 2 nedeljas pec tam, kad darba recenzents bija sanjemis manu darbu, shajaa pashaa laikrakstaa paradijaas vinja raksts, kas faktiski bija mana darba tezhu kopsavilkums. Ta ka shis recenzents bija/ ir specializejies shajaa laucinjaa, uz visparejaa fona nekas aizdomigs utt, tachu manas studiju programmas vaditajs, iepazistoties ar manu darbu un recenzenta rakstu, atzina,ka ir noticis plagjiatisms. Man tad bija bail ko darit, jo bija svarigi izturet aizstaveshanu. Interesanti, ka recenzents darbu diezgan asi nokritizeja. Shi lieta ta ari nekad netika pacelta kaut kadaa diskusiju un izmekleshanas/ skaidroshanas limenii, tachu - fakts tads bija. turklat, sjhis pats pasniedzejs reiz ari izmantoja studentus, veicot savu petijumu, par kuru noteikti beigaas sanjema naudu. Studentu iso eseju temas bija sadalitas ta, ka nosedza vinja petnieciskaa darba empiriskas izpetes vajadzibas.

Pie visa klāt vēl gribētos piebilst, ka arī šāds autortiesību pārkāpums ir kriminālsodāms. Un man tiešām grūti saprast tos, kas iedomājas, ka diplomdarba atzīme ir svarīgāka par to, vai tu esi krimināli sodīts vai nē, jo tas pēc tam ierobežo tavu brīvību. Bet redz, arī šajā gadījumā cilvēkam laikam ir savas prioritātes.

Vienaa citaa augskolaa kur vairums darbu tiek rakstiiti angliski mes lietojam plagiaata noteiksanas programmer Turnitin un Urkund. Pirms to nelietoja, gadriz katrs ortais darbs neatbilda prasiibaam kaut kadaa meraa un liekas, ka 3 no desmit bija vienkarsi zagti.

Īsa piebilde - PLAĢIĀTS nevis plaģiātisms. varbūt vajadzētu sākt ar docētājiem; nav noslēpums, ka ir docētāji, kas savos rakstos izmanto studentu uzradījumu daļas, studentu atrastos piemērus bez atsaucēm

Kamēr internetā pastāv tādas referātu datu bāzes kā Atlants. lv utt, kur var par naudu nopirkt gatavus darbus un tas tiek plaši reklamēts, ko tad jūs vispār gribat?????????

Manuprāt jau skolā jāieaudzina pareizā attieksme pret mācībām - Mācīties sev, savas nākotnes labā, bet ne tāpēc, ka vecāki liek, učene prasa. .. Daudziem attieksme arī augstskolā nemainās!

Vispirms jau būtu jāiemāca tiem studentiem sākot no pirmā kursa domāt un savu viedokli izteikt, jo plaģiātus nodod tikai tāpēc, ka pašiem nav ko teikt. Otrkārt - jāvienojas par to, kas tad ir zinātnisks pētījums - studentam tiek piekodināts izdomāt ko jaunu, inovatīvu un visādi citādi unikālu un ģeniālu. Tad nu jāsāk nodarboties ar matemātiku - augstskolu katru gadu absolvē n-tie tūkstoši studentu - un visi viņi piedāvā inovācijas, jaunas teorijas, ģeniālus risinājumus - mums Latvijā gan vajadzētu iet labi ar tik daudz ģēnijiem! Risinājums - vai nu ļaut studentiem izdarīt secinājumus un vienkārši ieteikumus arī uz jau sen zināmām teorijām un praksi, vai arī ļaut augstāko izglītību iegūt tikai dažiem patiešām inovāciju pilnajiem prātiem!

Nē - Ģēniji mācās tikai valsts augstskolās. Tas visiem zināms.

Gan darbu vadītāji, gan katedru vadītāji zin, kāds kuram bakalaura vai maģistra darbs (ja viņi ir savās vietās). Recenzenti (ja viņi nopietni recenzē, kas ir rets gadījums, jo par to maksā ļoti maz un praktiski tas recenzēšanas darbs paliek nenovērtēts) arī (parasti) labi zin , kāds ir darbs. Un `pirkto darbu` autori bieži vien sevi paši atmasko darba aizstāvēšanas procedūrā, ja tā nav formāla un nenotiek konveijera formā, kā visbiežāk notiek. Tā kā visa šī lieta saskaras ar vairākām nopietnākām problēmām: 1)augstskolas nav ieinteresētas samazināt absolventu skaitu (tas atsauksies uz studentu skaitu); 2) darba tirgus (palūkojieties, KO pieprasa!) bieži pieprasa nevis speciālistus, bet veiklus cilvēkus ar diplomu (īpaši visa plašā menedžmenta jūra, socioloģijas okeāns, psiholoģijas grēku plūdi - patiesībā nekas no augstākās izglītības pēc būtības tur nav nepieciešams; daudz augstāk kotējas `čigānietes prasme` aptīt klientu ap pirkstu, astroloģes dziļdomība un leģendas par karmām, visvisādi (tonnām) komunikāciju speciālisti (praktiski pilnīgi bez jebkādas specialitātes), kas prot laipni apieties ar klientu un pateikt pusotra vārda angliski. Ir taču acīmredzams, ka augstskolu ir par daudz. Bet reālās konkurences NAV! Tas nozīmē, ka visa augstākās izglītības sistēma ir viens liels ziepju burbulis. Lieciet darbus datubāzēs, cik gribat, tas var palīdzēt tikai ļoti primitīvos gadījumos (tiesa, arī tādi vairojas jo strauji). Daudzviet pat diplomdarbus (un tagad maģistra darbus, jo bakalaura darbiem reāli nav nekādu prasību, kaut uzskaitīts ir vesels lērums) attiecīgās katedras vienkārši bloķē un neliek pat savas augstskolas bibliotēkā, jo labi apzinās, cik švaki tie ir, un baidās no skandāla. Bet tā - kaut kur katedras skapī pāris gadu mētājās un tad klusi izsviež makulatūrā... Jo VIENMĒR jau ir arī pieklājīgi un pat labi vai izcili darbi, ko var likt gan bibliotēkā, gan vienotā datubāzē (tiesa gan, - no tās tos atkal drīzāk `izsūks` veikli sliņķi un puskoka lēcēji, ne recenzenti un pasniedzēji...)